Jaunā pedagogu izglītības koncepcija neparedz sociālo pedagogu sagatavošanu – šīs funkcijas varēs pildīt sociālie darbinieki.
Nozares arodbiedrība un Latvijas Pašvaldību savienība iebilst pret šādām izmaiņām, uzskatot, ka bez īpaši apmācītiem speciālistiem izglītības iestādēs neiztikt, it sevišķi tāpēc, ka arvien vairāk ir bērnu ar dažādām problēmām.
Jaunajā pedagogu sagatavošanas koncepcijā šādi speciālisti, ko šobrīd akadēmiski sagatavo, vairs neparādās. Ir paredzēts, ka sociālajiem darbiniekiem nolasīs nelielu pedagoģijas kursu - ar to pietiks, lai strādātu ar tām problēmām, kas ir skolās, situāciju ieskicē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure. Gan viņa, gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga uzskata, ka sociālie pedagogi noteikti jāturpina apmācīt atsevišķā programmā, it īpaši ņemot vērā iekļaujošās izglītības arvien lielāko lomu vispārizglītojošās skolās. Nekas nerāda, ka dažādas problēmas mācību iestādēs mazinātos, un tas attiecas ne tikai uz nelabvēlīgo ģimeņu bērniem, bet arī uz tā sauktajiem pāraprūpētajiem. Tā kā šobrīd vairs neīsteno pedagoģiskās un sociālās korekcijas programmas (izņemot Naukšēnus), tad šāds solis, atsakoties no sociālajiem pedagogiem, ir vēl mazāk argumentēts.
Sociālie pedagogi un sociālie darbinieki - ir būtiski atšķirīgas specialitātes, ir pārliecināts Gulbenes izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls. Pirmie cīnās ar cēloņiem, otrie - ar sekām. Ja vēl pieliks sociālajiem darbiniekiem papildu funkcijas - situāciju tas noteikti neuzlabos. Pašlaik sociālie pedagogi novadā ir tikai lielajās pilsētas skolās, kurās viņi strādā pilnu slodzi, un tos tāpat kā citur - apmaksā no pašvaldības budžeta. Visu laiku tiekot runāts par to, ka līdz ar iekļaujošo izglītību no 2020. gada tiks nodrošināts atbalsta personāls. Kur tad tas ir, ja patiesībā to vēl vairāk samazinām - neizpratnē ir A. Šķēls.
Madonas novada izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne uzskata: nav svarīgi, kas uzņemas sociālā pedagoga funkcijas, taču tās kādam ir jāpilda: jo pienākumu amplitūda ir plaša - gan skolēnu uzvedības problēmas un ilgstoši kavējumi, gan sadarbība ar ģimeni, gan daudz kas vēl cits. Lai to visu risinātu, tomēr būtu vajadzīgs cilvēks ar pedagoģisko izglītību, bet sociālajam darbiniekam tādas nav, jo viņš šobrīd ikdienā šādus pienākumus neveic. Visās lielajās Madonas novada skolās ir sociālais pedagogs, tāds ir arī mazākajā Ļaudonas vidusskolā, bet citviet šos pienākumus pildot skolotāja palīgs.
Šobrīd liels pluss skolām atbalsta personāla piesaistīšanai ir Eiropas Sociālā fonda projekts Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai - PuMPuRS. Taču, kad tas beigsies, ko liks vietā? Patiesībā jau tagad piesaistīt šos speciālistus esot grūti, jo viņi nelabprāt izvēlas strādāt skolās. «Jāskatās uz visām šīm lietām plašākā kontekstā, jo patlaban atbalsta personāla nodrošināšana uzlikta tikai pašvaldības pleciem, kas tad rīkojas atbilstoši savām finansiālajām iespējām un ieskatiem. Vajag tomēr kopīgi virzītu politiku valstī, tad darbs un process būs kvalitatīvāks,» domā S. Seržāne.
Aizputes novadā visās skolās ir sociālais pedagogs - vidusskolā uz pilnu likmi (un tur vajadzētu pat vēl otru), bet mazākajās kaut vai uz 0,2 likmēm, apliecina Aizputes novada izpilddirektore izglītības jomā Elita Malovka, uzsverot, ka šāds speciālists ir ļoti nepieciešams tāpēc, ka visās skolās ir arī iekļaujošās programmas. Būtu jau vajadzīgi arī psihologi, taču, pat ilgstoši sludinot vakanci, nav izdevies tādus atrast.
