Protesta gājiens pret izglītību latviešu valodā pulcē vairāk nekā tūkstoti cilvēku

Sestdien notikušajā Tatjanas Ždanokas vadītās partijas "Latvijas Krievu savienība" (LKS) protesta akcijā pret pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolā pulcējās vairāk nekā tūkstotis cilvēku.

Lielākā daļa akcijas dalībnieku bija cilvēki darbspējīgā un pensijas vecumā, tomēr pasākumā piedalījās arī bērni un jaunieši.

Uz akciju sanākušajiem cilvēkiem bija dažādi plakāti un citi apdrukāti materiāli, kuru galvenais vēstījums bija vērsts pret pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, nodēvējot šādu ieceri par "vardarbīgu asimilāciju".

Pasākuma laikā uzaicinātie runātāji izteica kritiku ne tikai par ieceri pāriet uz izglītību latviešu valodā vidusskolās, bet arī par valdošajām partijām, valdību un korupciju valstī.

Kopumā akcija noritēja mierīgi, taču pa vidu runām par krievu un citu nacionālo minoritāšu grūtībām Latvijā un Eiropā izskanēja arī aicinājums par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) atkāpšanos.

Partijas rīkotais pasākums sākās pie Francijas vēstniecības, tālāk gājiena dalībnieki devās Vācijas vēstniecības virzienā, bet gājiens noslēdzās pretī Eiropas Savienības mājai esošajā skvērā, kas atrodas pie Latvijas Nacionālās operas.

LKS pārstāvji iepriekš pauduši, ka ir nepieciešams turpināt protesta akcijas, pakāpeniski kāpinot dalībnieku skaitu, mainot vēstījumu adresātus un saturu.

"Nemainīgs paliek mērķis - atkarot krievu valodas nākotni Latvijas izglītības iestāžu sistēmā," vēsta pasākuma organizatori, piebilstot, ka ir jāpanāk, lai nākotnē "par neiespējamām kļūtu valdošo partiju avantūras par krievu valodas aizliegumu".

Kā ziņots, Saeimā turpinās grozījumu Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā virzība, paredzot pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā. Ieviest pārmaiņas plānots 2019.gadā septembrī.

Paralēli Centrālā vēlēšanu komisija nolēma nevirzīt referendumam likumprojektu par mazākumtautību skolu autonomiju. LKS vērtēs, vai apstrīdēt šo lēmumu Augstākajā tiesā, vai arī iesniegt CVK jaunu likumprojektu, izslēdzot no tā noteiktus punktus.

Politiskā spēka līdere Ždanoka uzskata, ka Latvijas vadība neļauj īstenot LKS petīcijas, likumprojektus un likumu grozījumus. "Valsts bloķē dialogu par izglītību krievu valodā ar juridiskām metodēm," paudusi Ždanoka.