Jaunais izglītības saturs: Skolās taisās mācīt drāmu

Jaunajā mācību saturā plānots jauns modulis, kas apzīmēts ar vārdu – drāma jeb izpildītājmāksla. Valodnieki gan iebilst – jāmeklē latviskāks vārds. Jaunais modulis, kas varēs būt arī atsevišķs mācību priekšmets, ļaus skolēniem, izmantojot savas ķermeņa kustības, žestus un mīmiku, attīstīt apzinātas intelektuālās, emocionālās, fiziskās un verbālās darbības spējas – tā drāmu skaidro Valsts izglītības satura centrs (VISC).

Patlaban gan skolām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, taču jaunā satura veidotāji sola, ka nākamā gada laikā tiks rīkoti gan kursi tiem pedagogiem, kas izvēlēsies mācīt drāmu, gan arī būs pieejama sīkāka informācija, metodiskie materiāli un cita veida palīdzība.

Modulis vai atsevišķs priekšmets

Līdz šim gan drāma vairāk attiecināta uz interešu izglītību, bet nu tiek plānots to iekļaut arī vispārējā izglītībā, sākot mācīt izpildītājmākslas pamatus jau sākumskolā, sasaistot arī ar citiem mākslas veidiem (vizuālo, mūziku). «Ar drāmu mēs saprotam darbības mākslu, nevis literatūras žanru. Tas, ko mācīsim bērniem, būs nepieciešams viņiem, veidojot saskarsmi ar citiem, virzot bērnus arī uz uzstāšanos publiski,» - tā jauno moduli Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē «tulkoja» Skola2030 eksperte Inga Krišāne. Šis mācību priekšmets ļaušot skolēnam apgūt izpildītājmākslas prasmes no mazotnes, lai viņam «neuznāktu briesmīgas sirdsklauves, kad būs jāuzstājas publiski». Tad, jau pieaugušam esot, nenāksies meklēt publiskās uzstāšanās vai publiskās runas kursus, meklējot atbildi - kā tas jādara?

Komplekss process

Klāstot, kā tiks organizēts mācību process, eksperte norādīja, ka aptuveni pusi nodarbības aizņems treniņnodarbības - iesildīšanās un attīstoši vingrinājumi - lai būtu stalta stāja, spēja uzrunāt un saprasties, sadarboties un uzticēties. Nākamais etaps: temats, uz kuru virzīta konkrētā nodarbība, bet pašās beigās - atslābinošā daļa un analīze. I. Krišāne uzsvēra, ka atzīmes netiks liktas. Iespējams, ka tikšot ieviesta attāla līdzība ar kredītpunktu sistēmu, kas ļaus katram pašam atzīmēt - to es māku, bet tas vēl jāapgūst. Katrā no vecuma posmiem ir paredzēts arī gala projekts, kas taps sadarbībā ar pārējiem un izmantojot dažādus palīglīdzekļus - arī jaunākās tehnoloģijas. Programma esot saskaņota ar vizuālo mākslu un mūziku. Ja, piemēram, 2. klasē ir tēma Maska, tad tajā bērni uzzina par ķekatu maskām, grimu un sāk saprast, ka ir vēl kāds veids, kā izpausties, un tas viss iet kopā ar literatūru, drāmu, mākslām. Tāpēc tas arī tiekot definēts kā modulis, jo katra skola to varēs veidot atbilstoši savām vajadzībām.

Bažījas par resursiem

Komisijas vadītāja, Saeimas deputāte un valodniece Janīna Kursīte atzina, ka Rīgā un lielajās pilsētās varbūt arī nebūs grūti atrast piemērotus pedagogus, kas varēs vadīt drāmas nodarbības, taču - kas notiks ar novadiem, it īpaši attālākās Latvijas vietās?

Līdzīgi jautājumi bija arī skolu vadītājiem. Ulbrokas vidusskolas direktora vietniece Antonija Trukšāne atzina, ka jau tagad skolotāji darbojas šajā jomā, gatavojot ārpusklases pasākumus, taču tas esot tādā amatieru līmenī. Vai tam, kas mācīs drāmu, būs nepieciešama speciāla izglītība? Arī Līvānu 1. vidusskolas direktora vietniece Inese Magdaļenoka bažījās, kā šo ideju «iedabūt skolā». Ja vēl ar pirmo četru klašu programmu ar esošajiem spēkiem, izskatās, galā tikšot, tad, tālāk lasot, pedagogi ievilkuši elpu, jo neko neesot sapratuši no tā, kas tur bijis ierakstīts. Šaubas esot arī, vai ar vienu stundu nedēļā to visu varēs īstenot.

Būs kursi un materiāli

VISC vadītājs Guntars Catlaks piekrita, ka jāapzina pedagogu resursi, kas ir gatavi mācīt drāmu, kā arī jānoskaidro - cik vēl būtu jāsagatavo. Viņš mierina: tā kā jauno saturu skolā sāks ieviest no 2019. gada 1. septembra, laiks vēl ir gan materiālu sagatavošanai, gan tālākizglītībai. Noteikti tikšot rīkoti kursi tiem, kas vēlēsies apgūt šīs zinības. Attiecībā uz cilvēkresursiem I. Krišāne piebilda, ka jau tagad VISC gadu no gada ļoti daudz spēku veltot teātra pulciņu vadītāju un sporta komandu treneru profesionālajai pilnveidei. Otrs resurss esot Latvijas Kultūras koledža, kas gatavo amatierteātru režisorus. Attiecībā uz stundu skaitu un programmu - tā neesot plānota tik liela, lai katrai klasei būtu nepieciešams savs pedagogs. Te gan ir savs «bet» - ar drāmu vien skolotājs sev slodzi skolā nevarēs nodrošināt. Viņa akcentēja, ka katra skola varēs plānot programmu pēc tas ieskatiem, piemēram, vienas klases programmu izņemt trijās nedēļās - katru dienu pa divām stundām.