Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēni ir lieliski visās jomās
 
AKTĪVI UN UZŅĒMĪGI. Daudzu Dobeles Valsts ģimnāzijas skolēnu ikdiena ir ļoti piesātināta – viņi ir ne tikai aktīvi mācību stundās, bet, paplašinot savu redzesloku, iesaistās dažnedažādās ārpusstundu norisēs un pulciņos. Visam pietiek laika, ja vien ir vēlme darīt, uzsver audzēkņi ©Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Viņa spēlē ģitāru, dzied ansamblī, dejo tautas dejas, spēlē futbolu, apmeklē Mākslas skolu, kā arī ļoti labi mācās – Dobeles Valsts ģimnāzijas 8. klases skolniece Monta Anna Rudmieze ir spilgts piemērs tam, cik daudz principā ikviens no mums spēj paveikt, ja vien ir vēlme un gribasspēks. Ģimnāzijas direktore Inese Didže ar lepnumu teic, ka tikpat gaiši un uzņēmīgi ir arī citi ģimnāzijas skolēni, kas saprot – kvalitatīva izglītība ir labs atspēriena punkts tālākajā dzīvē.

Monta piedalās gandrīz visos ģimnāzijas pulciņos, taču ārpusstundu aktivitātes meitenes sekmes ietekmē tikai pozitīvi - viņa ir teicamniece. Lielum lielais paldies noteikti ir jāsaka skolnieces mammai, kas gluži kā taksometrs Montu aizved uz visiem pulciņiem un pasākumiem, kur meitenei ir jābūt. «Arī skolotāji ir atsaucīgi - ja ir jāpiedalās kādā pasākumā, viņi ir pretimnākoši, ļauj, piemēram, pārbaudes darbu nokārtot citā dienā,» stāsta Monta.

Ja grib, visu var

Arī 11. klases skolnieks Dāvis Gudzovskis ir aktīvs gan mācībās, gan ārpus stundām. Viņš dejo tautas dejas, kā arī jau 10 gadus ir piederīgs skautu kustībai. Pavisam nesen Dāvis ar citiem skautiem kājām devās no Dobeles līdz Ložmetējkalnam, mērojot aptuveni 45 kilometrus garu ceļu. Turklāt tajā pašā dienā viņam ar savu deju kolektīvu bija uzstāšanas Kaķeniekos. Un visur tika paspēts un būts - vecāki palīdzēja no Ložmetējkalna nokļūt Kaķeniekos un pēc tam atkal atpakaļ uz Ložmetējkalnu, kur pārlaista arī ziemīga nakts teltīs. Tiesa gan, tās bija apsildāmas, bet, lai siltums tajās neizzustu, skauti uz maiņām cēlās naktī, lai pieskatītu uguni. Skolas direktores vietniece Kristīne Pakule teic, ka ar Dāvja palīdzību allaž var rēķināties, organizējot dažādus sarīkojumus. «Viņš vienmēr saka «jā», izpalīdz, kā arī ir perfekts skolotājs saviem vienaudžiem. Ja viņš savu nākotni saistīs ar pedagoģiju, tas būs liels ieguvums,» uzskata K. Pakule. Pats Dāvis jebkuru sev uzticēto darbu uztver kā piedzīvojumu, iespēju sevi pārbaudīt, izaicināt. «Mājās sēžot un neko nedarot, nekad nebūs iespējams iegūt tās sajūtas, kas rodas darot. Uzskatu, ka laika nav tiem, kas neko nedara, bet darītājiem vienmēr laiks atradīsies,» ir pārliecināts Dāvis.

Jāiet un jādara - šādu principu ievēro arī 12. klases skolniece Elza Kalniņa, kurai ģimnāzijā rit pēdējais mācību gads. Par savām studiju gaitām jauniete jau ir izlēmusi - viņa vēlas studēt Rīgas Tehniskās universitātes programmā Materiālu tehnoloģija un dizains. Viņa atzinīgi novērtē ģimnāzijā īstenoto nodarbību ciklu, kurā jauniešiem palīdz atrast sev piemērotāko profesiju.

Jau vairāk nekā 5000 absolventu

Dobeles Valsts ģimnāzija samērā nesen nosvinēja savu 95. jubileju. Šo gadu laikā skola zināšanas tālākai dzīvei nodevusi vairāk nekā 5000 absolventiem. «Mums ir gandarījums, ja absolventi par mums neaizmirst, bet atgriežas, lai, piemēram, novadītu kādu stundu, uzaicinātu ciemos uz savu uzņēmumu, padalītos pieredzē. Nupat savu pirmo personālizstādi tieši ģimnāzijas zālē atklāja jaunā māksliniece, absolvente Signe Kukare, pirms dažām dienām kopīgu radošā darba vakaru svinēja divas absolventes - dzejniece Inese Zandere un un komponiste, skolotāja Astrīda Klāsone. Viņu stāsti apliecina - lai ko dzīvē sasniegtu, ir jāiegulda daudz darba un enerģijas, un skola ir labs un stabils atspēriena punkts. Ir jāņem un jāizmanto tas, ko tā dod,» stāsta I. Didže.

«Tev pieder tik daudz, cik tu būsi klāt: ja cilvēks apmeklē stundu, viņam pieder tas, ko tajā stāsta skolotājs, ja cilvēks būs pasākumā, viņam būs tā pieredze, ko tur iegūs un redzēs. Tiesa, daļa jauniešu šo atziņu apjauš tikai pēc kāda laika. Neskaitāmi absolventi mums ir pateikušies par ieguldījumu viņu attīstībā. «Es zinu, kas ir argumentētās esejas», «kamēr augstskolā citi apgūst augstāko matemātiku, es varu atvilkt elpu, jo to jau zinu un apguvu ģimnāzijā», «aizejot uz izstādi, es pazīstu māksliniekus, varu piedalīties diskusijās, argumentēt savu viedokli» - šādas un līdzīgas atziņas mēs dzirdam no saviem absolventiem,» papildina K. Pakule.

Iedzīvina kultūru

Ģimnāzija realizē četras izglītības programmas no 7. līdz 12. klasei. «Mūsu stiprā puse ir dabaszinības un matemātika. Šajās programmās veidojas pat konkurss - visi netiek uzņemti,» skaidro skolas direktore.

Taču skola nav tikai jauno eksakto zinātņu speciālistu kalve, bet veido daudzpusīgas personības, proti, ārpusstundu nodarbībās liels fokuss ir uz Latvijas kultūras iedzīvināšanu jauniešos. «Reizēm šķiet, ka esam skola ar kultūras novirzienu - vairums pulciņu ir tieši saistīti ar šo jomu. Piemēram, jauno literātu pulciņā un kopīgos klašu pasākumos latviešu un pasaules literatūras apguve notiek caur drāmas metodi, Latvijā daudzviet pazīst Dobeles Valsts ģimnāzijas kori Sadziedis, puišu ansambli KPTT, deju kolektīvu Solis,» informē K. Pakule.

Skolu tīkls jāsakārto

Daudz un plaši pēdējos gados tiek runāts par skolu tīkla optimizāciju - demogrāfijas tendences ignorēt nav iespējams. Arī Dobeles novadu skar šī reforma. Lai arī Dobeles Valsts ģimnāzija par skolēnu trūkumu nevar sūkstīties, ģimnāzijas direktore atzīst - skolu tīkla sakārtošana reiz būs jāveic, un reformas visvairāk izjūt un izjutīs mazās lauku skolas. «Mūsu skola pašvaldībai izmaksā četras reizes mazāk (rēķinot uz vienu skolēnu) nekā maza lauku skola. Tas ir fakts. Un mazu skolu uzturēšana, protams, ir liels slogs pašvaldības budžetam. Tomēr, lai nezaudētu bērnus un izglītības kvalitāti, ir jābūt lielai gudrībai, kā vislabāk skolu tīklu sakārot, neaizmirstot izvērtēt arī ceļu tīklu, lai nokļūšana līdz skolai būtu maksimāli ērta. Jāpadomā arī par skolotājiem - kā viņiem nokļūt uz darbu jaunajā skolā vai nodrošināt dzīvesvietu tuvāk jaunajai darbavietai. Bet viens ir skaidrs - skola nebūs pie katras mājas durvīm. Bērniem jāmācās labās skolās - tas nozīmē, ka mācību iestādei ir labs mācību un tehniskais nodrošinājums, pieredzējušu pedagogu kolektīvs, arī plašs pulciņu piedāvājums,» akcentē I. Didže.