Lai gan pērnā gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņoja, ka skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma plānots ieviest gadu vēlāk – 2019./2020.mācību gadā, balsu vākšana sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv turpinās, un šobrīd tā ir jau finiša taisnē, jo savākti vairāk nekā 9 000 paraksti.
Neraugoties uz lielas sabiedrības daļas iebildumiem un nozares profesionāļu centieniem ar priekšlikumiem un ieteikumiem piedalīties izglītības politikas uzlabošanā, ministrija turpina virzīt grozījumus.
Virkne nevalstisko izglītības nozares organizāciju un profesionāļu ilgstoši ir centušies līdzdarboties izglītības politikas uzlabošanā, sniedzot priekšlikumus un idejas, taču kārtējo reizi saskārušies ar noraidījumu no IZM puses. Ministrija noraidījusi iebildumu par to, ka minimāli pieļaujamo izglītojamo skaita klašu grupās iekļaušana likumā nebūtu pieļaujama, jo tā ir pretrunā ar Satversmē noteiktajām tiesībām uz izglītību. Tāpat ministrija nav atbildējusi uz lūgumu definēt izglītības iestādē iegūstamās izglītības kvalitātes rādītājus, kuri tiks ņemti vērā, pieņemot lēmumu par klašu atvēršanu u.c.
“Rodas sajūta, ka IZM tikai ārēji ieklausās mūsu viedokļos, taču patiesībā nekas no tā netiek ņemts vērā. Neskaitāmas sēdes, kurās prezentējam pētījumus, priekšlikumus un argumentējam savus viedokļus, taču viss veltīgi - ceļa rullis turpina iet uz priekšu. Arī šis gads iesākās ar kārtējo noraidījumu profesionāļu piedāvātajiem grozījumiem. Tāpēc arī mēs uzskatām par nepieciešamu turpināt parakstu vākšanu, lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā. Un ļoti ceram, ka tad mēs tiksim sadzirdēti! Vēl nepieciešami nepilns 1 000 parakstu, tādēļ ikviens, kas vēlas atbalstīt esošo kārtību, ir aicināts parakstīties ŠEIT,” stāsta iniciatīvas autori.
Šajā kontekstā savu viedokli aktīvi ir paudušas vecāku organizācijas, piemēram, biedrība “Vecāki par izglītību”, kuri uzskata, ka svarīgāk ir izprast un atpazīt bērnu dotības un stiprās puses, nevis mehāniski panākt ātrāku nonākšanu darba tirgū. Vecāku biedrība uzsver, ka jau gandrīz desmit gadus paliek pie sava viedokļa - sešgadniekiem jāmācās sev piemērotā vidē, šajā vecumā bērnam jābūt aprūpētam visas dienas garumā, un vislabākā ir vide, ko nodrošina bērnudārzi.
Esošo kārtību atbalsta ne tikai virkne vecāku, bet arī liela daļa pedagogu, kuri nesen veiktā aptaujā pauduši savu viedokli, norādot arī uz faktu, ka skolas šobrīd nav piemērotas tik maziem skolēniem. Aptaujas dati liecināja, ka 91,5% pedagogu uzskata, ka skolas nav gatavas uzņemt sešgadniekus, turklāt 69,8% noradīja, ka to pielāgošana mazo skolnieku vajadzībām būtu ļoti dārgs un laikietilpīgs process.
Iniciatīvas autori aicina ņemt vērā, ka sešgadnieku reforma nav stāsts tikai par izglītību - jo mazāks bērns, jo vairāk jāvērtē arī drošības un sociālais aspekts. Eksperti ir pauduši viedokli, ja sešgadnieki dosies uz skolu, pieaugs riski bērnu drošībai, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu risks. Ja mums visiem svaigā atmiņā ir gadījumi, kad mazi bērni tiek izsēdināti no sabiedriskā transporta, jo nav e-talona vai tas ir sabojājies, tad jāaizdomājas par to, vai nepieciešams veicināt sešgadnieku nonākšanu šādā situācijā.