Nevēlas atteikties no vispārējās izglītības akreditācijas

Atteikšanās no vispārējās izglītības akreditācijas nav lietderīga un pamatota, aģentūrai izteikusies Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) speciāliste Ina Romāne. Viņa nepiekrīt Valsts kancelejas idejai samazināt akreditācijas apjomu izglītības programmām.

Romāne uzsver, ka būtībā tā ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gadā pieņemtajiem noteikumiem par Eiropas sadarbību kvalitātes novērtēšanā skolu izglītībā, kas tapuši, ņemot vērā Lisabonas stratēģijas noteiktos ES ilgtermiņa attīstības mērķus.

Kā ziņots, Valsts kancelejas Funkciju audita komisija rekomendē samazināt akreditācijas apjomu standarta programmām vispārējā izglītībā un profesionālās izglītības programmām, kam tiek veikta nozares uzraudzība, atteikties no licencēšanas komisijas augstākajā izglītībā, atteikties no centralizēti veidotas ekspertu komisijas augstākās izglītības akreditācijā un formālas sasaites ar profesiju standartiem, samazināt akreditācijas procesā izmantojamās dokumentācijas apjomu un paaugstināt dibinātāja atbildību par ikdienas darbības uzraudzību. Aptuvenais ietaupījums reģistrēšanas, licencēšanas un akreditāciju uzraugošajām iestādēm varētu būt 100 000 latu apmērā un izglītības iestādēm - 50% no administratīvo funkciju izpildei patērētajiem resursiem.

IKVD uzsver, ka izglītības programmu un izglītības iestāžu akreditācija pašlaik valstī ir vienīgais instruments izglītībā, kas ļauj objektīvi un visaptveroši vērtēt izglītības iestādes darbu, ņemot vērā daudzus būtiskus izglītības procesa aspektus, nevis tikai valsts pārbaudījumu rezultātus.

Patlaban akreditācijas mehānisms ir priekšnoteikums, lai valsts atzītu iegūto izglītību un garantētu, ka iegūtā izglītība būs gan Latvijā, gan Eiropā atzīstama un salīdzināma. Izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācija ir būtiska Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) valstu sadarbībai, regulāri vērtējot un mērot izglītības līmeni un kvalitāti starptautiskajā kontekstā, salīdzinot dalībvalstu progresu.

Arī profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšana (akreditācija) ir vistiešākā veidā saistīta ar nozares attīstību kopumā, nodrošinot izglītības pieejamību un kvalitāti, attīstot darba devēju, citu sociālo partneru un izglītības iestāžu sadarbību. Akreditācija ir būtisks izglītības vides attīstības un pašuzlabošanas elements.

"Lai pilnveidotu un vienkāršotu akreditācijas procesu, IKVD izstrādājis Ministru kabineta noteikumu projektu "Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas, profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus", ko 2010.gada 11.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, kas paredz vienotu kārtību vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijai, ļaujot ietaupīt finanšu līdzekļus, gan valsts, gan pašvaldību, gan citām iestādēm, reglamentē pašnovērtējuma izstrādes principus un vienkāršo akreditācijas procesu un padara to caurskatāmāku," skaidro Romāne.

Projektā paredzēta iespēja īpašos gadījumos pagarināt akreditācijas termiņu līdz diviem gadiem, kā arī iespēja veikt kārtējo akreditāciju bez ekspertu komisijas darbības izglītības iestādē, ja izglītības iestādes darbs atbilst noteiktiem kritērijiem. Vienlaikus projekts paredz iespēju elektroniskai dokumentu apmaiņai. MK noteikumu projektu ir atbalstījusi darba grupa, kura piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Kultūras ministrijas un sociālo partneru pārstāvji, kā arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas darba devēju konfederācija un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Arī izglītības programmu licencēšanas process pašlaik ir vienkāršots, veicinot jaunu un inovatīvo programmu ieviešanu izglītības iestāžu darbībā, kā arī nodrošinot iespēju elektroniskai dokumentu apmaiņai.

"Vienlaikus IKVD veic virkni uzdevumu, tajā skaitā - uzrauga normatīvo aktu prasību ievērošanu valsts un pašvaldību, kā arī citu juridisko un fizisko personu dibinātās aptuveni 3000 izglītības iestādēs. IKVD veiktās pārbaudes izglītības procesa uzraudzībai primāri ir vērstas uz lietu sakārtošanu izglītības iestādēs, nevis sodīšanu. Tādējādi sodi tiek piemēroti izņēmuma gadījumos, kad konstatēti būtiski pārkāpumi. Patlaban IKVD ir samazinājis pārbaužu apjomu, galvenokārt nodrošinot privātpersonu iesniegumu izskatīšanu. IKVD pilda arī konsultatīvo un metodisko funkciju, kas ir nozīmīga, sniedzot atbalstu gan pašvaldībām, gan izglītības iestādēm, gan pedagogiem un citiem interesentiem," stāsta Romāne.

Kā ziņots, funkciju audita mērķis bija sagatavot priekšlikumus izglītības iestāžu uzraudzības un kontroles funkciju vienkāršošanai, tādējādi samazinot izglītības iestāžu ieguldītos resursus administratīvo procedūru veikšanai un ļaujot tos novirzīt izglītības kvalitātes paaugstināšanas aktivitātēm.

Funkciju audita rekomendāciju ieviešanas gadījumā izglītības iestādēm samazināsies licencēšanai un akreditācijai veltītais laika resurss, nebūs jātērē resursi statistiskās informācijas apkopošanai, būtiskāko informāciju apkopojot vienu reizi gadā un regulāri to aktualizējot valsts izglītības informācijas sistēmā, nebūs jāapkalpo pārbaudes, kas dublēsies starp tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kas uzrauga padotību, samazināsies pārbaužu apkalpošanai veltītais laiks, būs saprotamas pārbaužu prasības un būs zināma obligātā dokumentācija un tās apjoms, tādējādi būs mazāk laika jāiegulda nevajadzīgas dokumentācijas aizpildīšanā.

Latvijā

Lai gan latviešu cilvēki ir atturīgāki, mierīgāki un spēj sadzīvot ar mazāk saules un vairāk lietus, tomēr starp mums ir daudz tādu, kas burtiski “slimo” ar Itāliju. Iemīlējušies Itālijā līdz sirds dziļumiem un sakairinātām garšu kārpiņām, arī Latvijā ļaudis meklē dienvidzemes burvību ēdienos, vīnogu dzērienos un dabiskajā priekā par dzīvi.

Svarīgākais