Lai skolās ieviestu jauno izglītības saturu, ļoti būtiska ir skolotāju prasme ar to strādāt. Tātad tas nozīmē arī jaunas pedagogu izglītības sistēmas izveidi. Šobrīd ir tapusi koncepcija, kurā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredzējusi uzlabot esošo sistēmu arī ar jaunas pedagogu profesionālas organizācijas palīdzību – tās pienākumos būtu 11 funkcijas, ko šobrīd pilda citas institūcijas. Nozarei šāda ideja nākusi negaidīti, jo ar sociālajiem partneriem tā nav pat apspriesta.
Pie konceptuāli jaunas pedagogu sistēmas izveides pērn no maija līdz oktobrim strādāja darba grupa, kurā bija gan sešu augstskolu, kas izglītos jaunos pedagogus - Latvijas Universitātes, Daugavpils universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Liepājas universitātes -, gan arī Latvijas Nacionālā kultūras centra, Studentu apvienības, Augstākās izglītības padomes un Iespējamās misijas pārstāvji. Tā akcentējusi vairākus jautājumus, kas būtu risināmi, piemēram, esošās sistēmas pārāk lielā fragmentācija; profesionāļu trūkums, lai gan studē daudzi; skolotāju novecošanās; satura izmaiņas; skolu tīkla optimizācija, preses konferencē skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Viņa norādīja, ka darba grupa arī definējusi ideāla skolotāja vērtības, nodēvējot to par superskolotāju. Šāda profesionāļa kontā jābūt radošumam, kritiskajai domāšanai, godīgumam, cieņai, analītiskajai domāšanai, atvērtībai, līderībai, sadarbībai, ētiskumam, iniciatīvai un galvenais - pašā centrā jābūt bērnam un viņa vajadzībām. Jāpiebilst, ka šis uzskaitījums izpelnījās vecāku organizāciju kritiku, jo neesot saprotams, kas aiz tā visa slēpjas. Diemžēl kaut kur pazudis esot tas, ka skolā galvenais ir zināšanu apguve un rezultāts.
Taču vislielākās debates izraisījusi iecere kā vienu no instrumentiem mērķu sasniegšanai (to vidū ir mērķstipendiju nodrošināšana, investīciju piesaiste studiju programmu jaunveidei un pētniecībai) paredzēt skolotāju profesionālas organizācijas izveidi (iespējams, uz mācību priekšmetu asociāciju bāzes), kurai būtu vairāki uzdevumi: sertificēšana, metodiskais atbalsts, profesionālā pilnveide, valsts izglītības sistēmas administrēšana, studiju programmu plānu pilnveide, piedalīšanās licencēšanā, akreditācijā un vēl virkne citu pienākumu. Lai gan A. Kiopa un arī IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa pauda, ka tā vēl ir tikai iecere un nekāds finansējums tai nav plānots, jo akcents šobrīd tiek likts uz satura reformu un valsts valodas stiprināšanu, nozarē strādājošos tas nepārliecināja.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka, pirmkārt, ministrija arodbiedrību neesot iekļāvusi darba grupā, otrkārt, par jaunajām iecerēm nav runājusi ne ar vienu no lielākajiem sociālajiem partneriem. Viņa uzskata, ka IZM ir uzsākusi pietiekami daudz reformu, lai ķertos klāt vēl vienai, proti, paziņojot, ka jāstiprina esošo izglītības nevalstisko organizāciju (NVO) kapacitāte. Tai ir paredzēts deleģēt 11 funkcijas, no kurām daļu veic pati IZM, Ekonomikas ministrija, pašvaldības un NVO. Tas pat liekot domāt par tādu kā kabatas organizācijas izveidi, jo NVO sektoram pašam ir jāsakārtojas un jāveidojas, nevis tas jādara ar IZM svētību.
I. Vanaga uzsvēra, ka velti ministrija tagad atrunājas, ka ne par kādu finansējumu vēl neesot runa. Divās Saeimas komisiju prezentācijās šie skaitļi parādās - 400 000 eiro.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un jaunatnes jautājumos Ināra Dundure neslēpa neizpratni: kāds sakars ir augstskolu «restartam» pedagoģijas programmu piedāvājumā ar jaunas organizācijas izveidi? Vai tiešām veidosim ko jaunu, tērējot nodokļu maksātāju naudu?
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sociālo partneru kritiku komentēja kā skaudību, jo tiem liegta iespēja piekļūt pie naudas dalīšanas (ES fondu finansējums augstskolu konkurētspējas paaugstināšanai). Savukārt organizāciju esot plānots veidot kā profesionālu, nevis lobiju un tādu, ko ietekmētu ārēji spēki.