Obligātās vidējās izglītības ieviešana nav šīs jomas prioritāte, uzskata nozarē strādājošie, uzsverot, ka pamatizglītības posmā vēl netrūkst problēmu, un ir daļa skolēnu, kas nebeidz pamatskolu. Turklāt ir virkne citu izmaiņu, kuru ieviešana ir svarīgāka – gan sešgadīgo apmācība, gan jaunais mācību saturs, gan vidējā izglītība – tikai valsts valodā.
«Mani bažīgu dara vārds - obligāts. Tas būtu līdzīgi kā ieviest obligāto militāro dienestu,» norāda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. Tādā gadījumā noteikti būšot vajadzīgs kontroles mehānisms un zināmas represīvas darbības, lai panāktu rezultātu. Tas nozīmē, ka mācību iestādes vadītājam vajadzēs rakstīt kaudzi vēstuļu neapzinīgajiem jauniešiem, kas neapmeklē stundas, iesaistīt ne tikai klases audzinātājus un sociālos pedagogus, bet arī pašvaldības policiju. Un tas tikai tāpēc, ka neliela daļa pamatskolas beidzēju neturpina mācības ne profesionālajā, ne vispārējā izglītības iestādē. «Katrā ziņā man ir virkne jautājumu, piemēram, vai ieguldītie resursi - laiks, administrēšana, finansējums - ir tā vērti, lai to visu īstenotu?» vaicā R. Kalvāns, piebilstot, ka viņa rīcībā nav tādu faktu, tāpēc informatīvais ziņojums, ko līdz 1. februārim apņēmusies sagatavot Izglītības un zinātnes ministrija, būtu labs starts tālākajām diskusijām, kuras, cerams, vēl notiks.
Tikpat piesardzīgi uz «obligātumu» raugās Aizputes novada izglītības darba vadītāja Elita Malovka. Mērķis jau esot labs - izglītota tauta, tomēr esot šaubas, vai tiešām visiem pamatskolas beidzējiem vajadzīga vidējā izglītība. Viņa drīzāk piekristu uzstādījumam, ka tiem jābūt 80% - tas būtu sasniedzams skaitlis. Šādi apgalvot varot tāpēc, ka novadā ir neklātienes vidusskola, kurā ir licencēta arī pamatizglītības programma, kuru apgūst jaunieši, kuri to nav ieguvuši «parastajā» vecumā. Diemžēl daļai arī vēlākos gados ir lielas pūles, lai saņemtu dokumentu par pamatizglītības apguvi. Turklāt - ja jau Satversmē ir noteikta obligātā pamata izglītība, tad jāvelta visu uzmanība tai, atgādina E. Malovka.
Diez vai šāda reforma atrisinās visas problēmas. Ja tomēr tas tiks darīts, tad pirms tam vajadzētu veikt padziļinātu pētījumu, kurā būtu apkopoti fakti par pašreizējo sabiedrības izglītības līmeni, lai varētu izsvērt visus plusus un mīnusus par labu šādam lēmumam, teic Madonas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Solvita Seržāne. Viņa tomēr rosinātu vairāk uzmanības pievērst izglītības kvalitātei, nevis skaistiem un politiskiem paziņojumiem. Iespējams, vispirms vajadzētu arī sasniegt IZM izvirzīto mērķi - panākt, lai profesionāli tehniskajās skolās mācītos puse pamatskolas beidzēju un otra puse - parastajās vidusskolās, jo šobrīd šī proprocija ir 40% pret 60% (par labu vispārējai izglītībai).
«Pašreizējā situācijā to noteikti nevajag,» spriež Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra. Arī viņš lielāku uzmanības valstiskā mērogā pievērstu tam, lai daļa jauniešu vidusskolā vienkārši tukši neatsēdētu tos trīs gadus un tikai pēc tās beigšanas dotos uz kādu arodskolu un iegūtu amatu, bet lai jau 9. klasē izlemtu par labu profesijas apguvei. Tāpēc vajadzētu lielāku akcentu likt uz karjeras izglītību jau pamatskolā.
Tikai Amatas novada Izglītības pārvaldes galvenais speciālists Uldis Blīgzna atbalsta šādu ierosinājumu. Latvijā jau tagad un nākotnē vēl vairāk pietrūks speciālistu ne tikai ar vidējo profesionālo, bet arī augstāko izglītību, tāpēc obligātā vidējā izglītība būtu lielāka motivācija pēc pamatskolas beigšanas nevis uzreiz iet strādāt, bet gan mācīties. Tas paceltu arī kopējo sabiedrības inteliģences latiņu, ir pārliecināts U. Blīgzna.