Valdība konceptuāli atbalsta mācības tikai latviešu valodā

Ministru kabinets šodien izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības iestādēs un to konceptuāli atbalstīja.

Patlaban IZM piedāvājums paredz, ka reformai mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt ieviestai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.

Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā - 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski - sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada - visas vidusskolas posma klases.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka IZM redzējums ir skaidrs, pēctecīgs un saprotams. Viņš pauda, ka pārmaiņu gaitā nedrīkst novērst uzmanību no izglītības kvalitātes rādītājiem.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), ka, lai gan IZM sagatavotais informatīvais ziņojums ir liels solis uz priekšu, viņam gribētos, lai tajā būtu iezīmēta arī nākotnes perspektīva. "Citādi rodas sajūta, ka pirmsskolā un pamatskolā bilingvālā izglītība būs mūžīgi mūžos," sacīja politiķis.

F64 Photo Agency

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka pirmsskolā skolēniem valsts valoda jāapgūst tādā līmenī, lai skolas gaitas bez sarežģījumiem varētu sākt arī latviešu valodā. Šadurskis uzsvēra, ka ar šādām pārmaiņām tiks mēģināts soli pa solim stiprināt latviešu valodas pozīcijas. "Kad būsim modeli realizējuši, skatīsimies, ko darīt tālāk," teica ministrs.

Kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) ieskatā IZM piedāvājums par pakāpenisku tālāku virzību "izskatās diezgan ticami". Viņu gan satrauca jautājums par it kā trūkstošiem latviešu valodas pedagogiem, kā arī to, kā uz reformu atsauksies Rīgas domes vadības piedāvājums par papildu nodarbībām skolēniem dzimtajā valodā.

Šadurskis uzsvēra, ka skolotāju trūkums Latvijā kopumā ir mākslīgs, jo pedagogu vidējā slodze valstī ir 0,7. Līdz ar to, mērķtiecīgi strādājot pie skolu tīkla sakārtošanas, kā arī skolotāju profesijas prestiža un atalgojuma celšanas, šo problēmu varēšot atrisināt, prognozēja ministrs.

Savukārt Rīgas domes piedāvājumu Šadurskis pagaidām vērtēt nevarot, jo padziļināts priekšlikuma apraksts no pašvaldības vēl nav saņemts. "Īpaši komentēt nevaru, jo nav saņemt rakstisks apraksts. No vienas sarunas ir grūti spriest, cik motivēti plānots Rīgas domes papildu finansējums," teica ministrs.