Ušakovs piedāvā valdībai kompromisu izglītības reformā
 
©Kaspars Krafts/f64

Rīgas mērs Nils Ušakovs ceturtdien ticies ar premjeru Māri Kučinski un izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski. Tikšanās laikā apspriesta nacionālo minoritāšu skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā.

Rīgas dome neuzstāsies pret Rīgas vidusskolu pāreju uz mācībām latviešu valodā. Līdz ar to partija Saskaņa no savas puses ir ieslēgusi zaļo gaismu valdības izglītības reformas iecerēm galvaspilsētā. Tiesa gan, ar dažām iebildēm.

Lai pasargātu skolēnus no negatīvajām sekām, kas var celties nesaprotot specifiskus zinātņu terminus, Ušakovs piedāvā kompromisu.

Rīgas dome no 2019. gada 1.septembra plāno piedāvāt jaunu izglītības programmu. Proti, mazākumtautību skolās skolēniem tiks nodrošinātas papildnodarbības, kurās apgūt priekšmetus varēs viņu dzimtajā valodā. "Tas nozīmē, ka, pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts - latviešu valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz - viņa dzimtajā valodā," aģentūrai LETA skaidroja Ušakovs.

Skolām tiks piešķirts finansējums proporcionāli skolēnu skaitam un skolēnu skaits, savukārt, noteiks - cik daudz šāda veida nodarbību ir nepieciešams.

"Netiks ierobežots ne priekšmetu sortiments, ne priekšmetu skaits un skolas pašas varēs izvēlēties kādus priekšmetus papildus pasniegt," apgalvoja priekšsēdis.

Viņš skaidroja, ka ir skolas, kur 40% mācību priekšmetu pasniedz mazākumtautību valodā, bet ir skolas, kur tas ir tuvu nullei, kas nozīmē, ka "būs skolas, kuras maksimāli plaši izmantos programmas piedāvātās iespējas un būs skolas, kuras to izmantos tikai viena priekšmeta pasniegšanai - tā būs brīva izglītības iestāžu izvēle," sacīja mērs.

Ar šo programmu plānots panākt to, ka mazākumtautību bērni zina gan valsts valodu, gan dzimto, gan izprot pasniegtos priekšmetus un var par tiem izteikties abās valodās. Priekšsēdis gan uzsvēra, ka arī pašlaik neesot saskāries ar situācijām, kad kādas Rīgas mazākumtautības skolas absolvents nezinātu valsts valodu.

Viņš skaidroja, ka finansējums šāda tipa programmas ieviešanai tiks nodrošināts arī valodu skolās, piemēram, Rīgas franču licejā vai Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, un arī skolās, kas pasniedz priekšmetus valsts valodā. Šajā gadījumā skolām tiks piešķirts finansējums, lai varētu nodrošināt papildnodarbības un nostiprinātu audzēkņu zināšanas izvēlētajos priekšmetos.

Tāpat Ušakovs norādīja, ka šī programma mazākumtautību skolās tiks īstenota neatkarīgi no tā, vai tiks vai netiks realizēta reforma par pāreju uz izglītības iegūšanu tikai valsts valodā.

Tikšanās noslēgumā amatpersonas vienojušās, ka tuvākajā laikā Rīgas dome sniegs detalizētu izklāstu par to, kā šo programmu plānots ieviest un cik lielus pašvaldības budžeta līdzekļus tas prasīs. Provizoriskie aprēķini liecina, ka tas varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus eiro gadā.