Šadurskis izvairīgi vērtē ideju par papildu nodarbībām dzimtajā valodā mazākumtautību skolās

Rīgas domes vadības ideju piedāvāt papildu nodarbības mazākumtautību izglītības iestāžu skolēniem viņu dzimtajā valodā izglītības un zinātnes ministrs Kāris Šadurskis (V) vērtē izvairīgi.

Šadurskis žurnālistiem pauda, ka tikšanās laikā galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs (S) izstāstīja par savu ieceri pašvaldībai papildus ieguldīt līdzekļus skolēnu apmācībā. "Esmu vienmēr priecīgs par katru finansējumu, kas nonāk izglītības sistēmā - tas ir labi," teica ministrs, gan uzsverot, ka pagaidām esot ļoti grūti vērtēt Ušakova piedāvājumu, jo "informācija ir tikai no vārdiska apraksta". Ministrs lūdza Ušakovam iesniegt piedāvājumu rakstiskā un izvērstā formā, pēc kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to izvērtēs un dos savus secinājumus. Termiņš piedāvājuma iesniegšanai nav noteikts, skaidroja Šadurskis.

Ministrs piekodināja, ka ļoti svarīgi, lai Rīgas domes vadības piedāvājumam būtu pozitīvi mērķi, lai tas būtu taisnīgi un vienlīdzīgi pret Rīgas skolēniem, jo, rīkojoties ar publisko finansējumu, finansējumam jābūt sadalītam proporcionāli skolēnu skaitam izglītības iestādē neatkarīgi no tajā realizētās izglītības programmas.

"Ušakovs minēja, ka gadā šim mērķim varētu tikt tērēti divi miljoni eiro. Izglītībai vienmēr ir vajadzīgs finansējums. Es esmu priecīgs par to, ka ir pazīmes, ka varētu sākties dialogs ar Rīgas domes vadību. Tas nenoliedzami liecina par pozitīvo. Bet no vārdiska ieceres apraksta pagaidām nevar komentēt sīkāk," atkārtoti sacīja politiķis.

Uz jautājumu par to, vai, viņaprāt, ar šādu ieceri Rīgas dome nemēģina apiet iecerēto reformu, Šadurskis, atsaucoties uz Ušakova stāstīto, pauda, ka piedāvājums paredz, ka bērni apgūs mācību vielu atbilstoši standartam un normatīvajām prasībām. "Ja notiek papildnodarbības, tad, manuprāt, nav mērķtiecīgi atkārtot vienu un to pašu citā valodā, bet, jebkurā gadījumā,- ja tiek apgūtas kādas fizikas papildnodaļas, tad, domāju, ka tas nāks par labu," teica politiķis.

Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Šadurskis, vērtējot to, vai Ušakovs šādā veidā ir, vai nav piekritis reformai, sacīja, ka "tas iziet ārpus rīta sarunu rāmja, jo tā jautājums netika uzstādīts - Ušakovs izklāstīja ieceri".

Ministrs nevarēja vērtēt, vai Rīgas pašvaldības iecere potenciāli neveicinātu nevienlīdzību kopumā Latvijā izglītības sektorā. "Katrai pašvaldībai ir ļoti dažādas finanšu iespējas ieguldīt izglītībā. Te, protams, var atgriezties pie nepieciešamības sakārtot skolu tīklu valstī, lai šo nevienlīdzības plaisu mazinātu. Ikvienam skolēnam neatkarīgi no dzīvesvietas ir tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību. Bet, ja runājam, par bagātu pašvaldību kā Rīga un, ja viss tiek darīts likuma ietvaros, tad tai tādas tiesības ir," teica Šadurskis.

Viņš akcentēja, ka Ušakova ideja ministrijā vēl nav apspriesta, tāpēc arī par konceptuālu atbalstu vai iebildumiem runāt patlaban nevarot. "Varam reaģēt tikai uz dokumentiem, kur aprakstīti finansējuma avoti, finansējuma sadale, ieceres mērķis, realizācijas formas. Bez šo jautājumu izvērtēšanas nevar izdarīt nekādus secinājumus," sacīja ministrs.

Uz jautājumu, vai, viņaprāt, šāds piedāvājums neveicinās situāciju, kurā skolēni, zinot, ka pēcpusdienā viņiem būs iespēja dzimtajā valodā noklausīties to pašu mācību priekšmetu, nepievērsīs uzmanību tam, ko stāsta nodarbībā valsts valodā, tādējādi nesasniedzot izglītības valodas reformas mērķus, ministrs atgādināja Ušakova apgalvojumu par to, ka Rīgas skolēniem nav problēmu ar latviešu valodu, piebilstot, ka "tad varētu rasties iespaids, ka šāda iecere ir bezjēdzīga".

"Ja tiešām šajās papildu nodarbībās tiks atkārtots tas pats, kas ir bijis rīta nodarbībās atbilstoši izglītības standartam un normatīviem aktiem, tad man ir grūti šādu ieceri vērtēt kā ļoti pārdomātu. Bet jebkurā gadījumā gribu teikt, ka esmu iepriecināts, ka ir indikācijas, ka starp IZM un Rīgas domes vadību varētu sākties dialogs," vērtēja politiķis.

Vaicāts, vai šāds Rīgas domes priekšlikums, ņemot vērā, ka līdz šim pašvaldība nav paudusi konkrētu pozīciju saistībā ar piedāvāto izglītības valodas reformu, nav vērtējams kā domes vadības stratēģisks solis izvairīties no konkrētas atbildības un pozīcijas paušanas, Šadurskis sacīja, ka arī šajā gadījumā pēc vienas sarunas secinājumu izdarīt nevarot.

"Prasāt politiski vērtēt Rīgas domes vadības darbu. Bet es šajās sienās [Izglītības un zinātnes ministrijā] gribētu palikt tikai un vienīgi izglītības politiķis. Es nezinu, vai tā ir izvairīšanās, vai sadarbība - nevaru par to spriest pēc vienas sarunas ar Rīgas domes priekšsēdētāju," teica politiķis.

Kā ziņots, Ušakovs šodien ticies ar ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Šadurski, lai darītu zināmus Rīgas pašvaldības turpmākos plānus attiecībā uz mazākumtautību skolu izglītības reformu.

Viņš paziņoja, ka no 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība pilsētas mazākumtautību skolās nodrošinās papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā. "Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts - latviešu - valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz - viņa dzimtajā valodā," skaidroja Ušakovs.

Saeimā valdošā koalīcija ir paziņojusi par plāniem pakāpeniski vidusskolās pāriet uz mācībām tikai valsts valodā, kam iebilst partijas, kuras pārstāv krievvalodīgo elektorātu, tostarp Ušakova pārstāvētā "Saskaņa", kas ir pie varas Rīgas domē.