Sabiedrības iniciatīvas portālā manabalss.lv savākti jau gandrīz 7 000 paraksti par to, lai tiktu saglabāta esošā kārtība un vecāki paši varētu izvēlēties, cik gados sūtīt bērnu skolā – septiņos, vai, izņēmuma kārtā, sešos vai astoņos gados. Dažādās aptaujās vecāki ir skaidri pauduši savu nostāju, uzsverot, ka nevēlas, lai bērniem obligāti jāsāk skolas gaitas no sešu gadu vecuma. Izglītības un zinātnes ministrija, neraugoties uz vecāku un pedagogu iebildumiem, turpina virzīt šo ideju, bet arī vecāki joprojām atgādina savu nostāju.
Vai mūsu valdība vēlas viegli pakļaujamas personības?
Reinis Ziļavs, kurš ir tēvs četriem bērniem un vectēvs, stāsta: “Vecākajam mazbērnam tikko palika seši gadi, skolas gaitas viņš uzsākts tikai nākamajā gadā. Uzskatu, ka ir aplami sākt mācības skolā no sešu gadu vecuma, jo bērns vēl nespēj iekļauties skolas režīmā. Sešgadnieks ir psiholoģiski nenobriedis, lai spētu izturēt tādu slodzi, lielākoties šajā vecumā bērni vēlas spēles un rotaļas. Šāda ideja ir solis atpakaļ - tas tikai radīs bērnos pretestību pret mācībām. Turklāt tas nozīmē, ka nedz bērniem, nedz vecākiem vairāk nebūs izvēles - izglītība ir obligāta un visiem būs jāiet skolā no sešu gadu vecuma. Rezultātā mēs iegūsim salauztas personības, bet iespējams tieši to vēlas mūsu valdība - viegli pakļaujamas personības. Es noteikti esmu pret šādu soli.”
Visus bērnus nevar bāzt vienā maisā
Kristīne Krista Ežmale ir mamma Elīzai (4) un Dāvim (1,5). Taujāta par to, vai būtu gatava laist savas atvases skolā no sešu gadu vecuma, viņa atbild: “Neesmu pārliecināta, ka mani bērni būtu tam gatavi. Ideja par sešgadniekiem skolās tiek virzīta lielā steigā, un negribētos, lai mūsu bērni ir izmēģinājuma trusīši. Mūsdienu aktīvajā laikmetā sešgadnieks nav gatavs sēdēt skolas solā. katrs bērns ir individualitāte un tieši vecākiem vislabāk zināms, kad bērns ir gatavs skolai, tāpēc izvēlei jāpaliek vecāku ziņā, tāpat kā līdz šim. Visus bērnus nevar bāzt vienā maisā. Šai idejai nav gatavi nedz bērni, nedz skolotāji. Skola ir kā konveijers un pedagogs pie vislabākās gribas nevar individuāli pievērsties katram bērnam, kuri nereti ir kā mazi spridzeklīši.”
Mūsu bērni nav slaucamas govis
Diāna Blūma ir māmiņa trīs atvasēm - vecāka meita (21) jau ir savā dzīvē, dēls (9) jau ir skolnieks, savukārt jaunākā meitiņa (2) vēl tikai gatavojas skolas gaitām. “Man kā trīs bērnu mammai ir dažāda pieredze ar skolu, taču noteikti nebūtu gatava laist meitu skolā no sešu gadu vecuma. Dēla dzimšanas diena ir septembrī, tāpēc sanāca, ka skolas gaitas viņš uzsāka no sešiem gadiem, un varu teikt, ka zināmā mērā viņš tam emocionāli nebija gatavs. Protams, vienmēr ir izņēmumi - bērni, kuri ir gatavi skolai agrāk par citiem, bet šobrīd vecākiem ir izvēle un iespēja sūtīt skolā arī agrāk. Likt to darīt visiem, obligātā kārtā, ir neprāts. Skola ir pavisam cita pieredze - lielākajai daļai bērnu sešos gados vēl vajag diendusu un rotaļas, turklāt ne visi ir spējīgi parūpēties par sevi.''
''Saprotu, ka valsts vēlas bērnus ātrāk dabūt skolā un tad arī darba tirgū, bet mūsu bērni nav slaucamas govis. Ir jāpadomā par sekām, ko var nest šāds lēmums.”
Vecāki nenoliedz, ka ir izņēmumi - bērni, kuri ir gatavai uzsākt skolas gaitas arī sešos gados, tāpēc esošā kārtība, kad vecākiem ir iespēja izvēlēties, ir visatbilstošākā. Bez tam vecāki aicina idejas virzītājus ļoti nopietni apdomāt sekas, ko bērniem radīs paaugstinātā slodze un stress, jo tas ietekmēs bērnus visu dzīvi.