RSU rektora vēlēšanas - kurš ieņems amatu?

© F64

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora vēlēšanās tiek prognozēta sīva konkurence, vēlēšanu uzvarētājam saņemot tikai nedaudz lielāku Satversmes sapulces delegātu balsu skaitu.

Uz RSU rektora krēslu pretendē Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un RSU Doktorantūras nodaļas dekāns Aigars Pētersons.

Pētersons aģentūrai LETA apgalvoja, ka viņam ir "ļoti daudz atbalstītāju". Viņš gan pagaidām atturas vērtēt savas izredzes tapt ievēlētam un Satversmes sapulces sēdei gatavojas ļoti nopietni, jo tā būs pēdējā iespēja visus uzrunāt. "Par savām prognozēm neizteikšos, bet katrā gadījumā gatavojos ļoti aktīvi," teica Pētersons.

"Negribu teikt, ka esmu pašpārliecināts - ļoti augstu novērtēju arī Vētru, kuram ir deviņu gadu pieredze rektora darbā RSU un darbs AIP. Tas ir ļoti nopietns konkurents," atzina Pētersons, Viņš RSU saimei izvērtēšanai piedāvājis, pēc viņa vārdiem, "dzīvu stratēģiju", kas tapusi, konsultējoties ar visiem RSU kolektīviem un tajā iekļaujot idejas, kas izskanējušas, tiekoties ar dažādajiem RSU kolektīviem.

Arī Vētra aģentūrai LETA pauda, ka viņam ir izredzes kļūt par nākamo RSU rektoru. "Gribētu sagaidīt, ka demokrātiskās vēlēšanās Satversmes sapulce nobalso par mani. Šķiet, ka tā nav tikai utopiska vēlme, bet ka tas varētu būt arī reāls iznākums," teica Vētra.

Viņš gan prognozē, ka līdzšinējās sarunas, debates un tikšanās liecinot, ka starpība starp abu kandidātu saņemtajām balsīm "diez vai būs milzīga", līdz ar to kāds no amata pretendentiem varētu uzvarēt ar nelielu balsu pārsvaru. Vētra atzina, ka viņš, tiekoties ar RSU saimi, nevienā gadījumā nav sastapis nostāju, ka viņa piedāvājums ir pilnīgi nepieņemams. "Faktiski visi ir atbalstījuši piedāvājumu un redzējumu, kas būtu maināms, attīstāms vai pilnveidojams RSU", sacīja Vētra.

Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

"Man šķiet, ka ir zināms pamats domāt, ka vismaz liela daļa RSU kolēģu varētu akceptēt manu piedāvājumu un kopā strādāt tālāk," piebilda Vētra.

Vēlēšanu gaidās par izšķirošām balsīm tika saukts RSU studentu balsojums - studentu pārstāvjiem RSU Satversmes sapulcē ir 20% balsu. Abi kandidāti atzīst, ka studenti ir īpaši vērā ņemama Satversmes sapulces daļa.

RSU Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētāja Natālija Šilova neatklāja, kāds varētu būt studentu balsojums, taču uzsvēra, ka tas nebūs vienots un studenti balsos individuāli. Studentu vidū viedoklis par piemērotāko rektora amata ieņēmēju daloties.

Šonedēļ RSU Studējošo pašpārvalde ar abiem kandidātiem parakstīja vienošanās memorandu par studentiem svarīgiem jautājumiem, kas būtu jārisina nākamajam rektoram. Šilova aģentūrai LETA atzina, ka studenti balsos par to kandidātu, kas piedāvās studiju kvalitātes līmeņa celšanu, ko savukārt piedāvā abi kandidāti.

Šilova tāpat atzina, ka augstskolas darbinieku vidū vērojama aģitācija par vienu vai otru kandidātu, taču studentu vidū tādas neesot. "Nakts pirms vēlēšanām, kā arī pēdējās prezentācijas pirms balsojuma būs izšķirošas," teica Šilova.

RSU rektors Jānis Gardovskis pagaidām atturējās vērtēt abu kandidātu iespējas tapt ievēlētiem, kā arī viņu piedāvātos redzējumus augstskolas tālākajai attīstībai, lai "neietekmētu balsojumu".

Kā ziņots, šodien plkst.15 notiks RSU Satversmes sapulces sēde, kurā tiks vēlēts jauns augstskolas rektors.

Kā aģentūra LETA uzzināja augstskolā, Pētersons dzimis 1959.gadā. Viņš ir habilitēts medicīnas doktors, profesors un RSU strādā kopš 1984.gada. Pētersons izstrādāji 435 zinātniskās publikācijas, kā arī četrus izgudrojumus. Profesora vadībā promocijas darbu aizstāvējuši deviņi doktoranti. Pētersons bijis RSU Bērnu ķirurģijas katedras vadītājs, savukārt patlaban viņš ir Doktorantūras nodaļas dekāns. Pētersons ir arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas valdes loceklis. Iepriekš bijis arī Saeimas un Rīgas domes deputāts.

Vētra tāpat dzimis 1959.gadā. Vētra arī ir habilitēts medicīnas doktors un profesors. Viņš RSU strādā kopš 1998.gada. Vētras uzskaitē ir 379 zinātniskās publikācijas, piecas autorapliecības. Profesora vadībā promocijas darbu aizstāvējuši 14 doktoranti. Vētra jau ir ieņēmis RSU rektora amatu, augstskolu vadot no 1999.gada līdz 2007.gadam.

Tāpat Vētra bijis Latvijas Zinātnes padomes loceklis, kā arī iepriekš veicis Saeimas deputāta pienākumus.

Patlaban augstskolas rektors ir Jānis Gardovskis. Viņa pilnvaras RSU rektora amatā beigsies šī gada nogalē, iztekot otrajam termiņam rektora amatā. Saskaņā ar Augstskolu likumu un RSU Satversmi rektoru uz pieciem gadiem ievēl RSU Satversmes sapulce un apstiprina Ministru kabinets.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.