Izglītības un zinātnes ministrijas kurss uz vidusskolu slēgšanu novedīs pie lauku, it īpaši – pierobežas – iztukšošanās, jo šo pašvaldību teritorijās ieteikts par pamatskolām vai sākumskolām pārveidot aptuveni 40 vidējās izglītības iestādes.
Kad ieraudzījām gatavā optimālā skolu tīkla pētījuma kartes, bijām šokā, jo no piecām novada vidusskolām tajā nav atstāta neviena, visas būtu jāpārveido par pamatskolām vai sākumskolām, sarūgtinājumu neslēpj Daugavpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska. Pat Špoģu vidusskola, kurā ir viens no augstākajiem centralizēto eksāmenu rādītājiem un kas bieži vien ir reitingu pašā augšgalā, nav bijusi tā vērta, lai saglabātu. Nē, jo pētījuma autoriem ir pilnīgi vienalga, kādi ir kvalitātes rādītāji, viņiem svarīgi tikai kvantitatīvie. Pārtaisot vidusskolu par sākumskolu - tas ir ceļš uz tās slēgšanu. Tam piemērs esot Nīcgales vidusskola, kas pēc reorganizācijas izvilka vien pāris gadu, un pēdējā gadā tajā palika vien septiņi bērni. Atkārtojās vecais scenārijs - vecākie brāļi un māsas paņem līdz jaunākos, un galu galā klases tukšas, skaidro J. Zarakovska. Galu galā - Latvijas valsts 20. gs. 30. gados darīja visu, lai stiprinātu savu robežu, un viens no veidiem - cēla jaunas un modernas skolas. Tagad tiek iets pretējā virzienā - slēdzot tās un līdz ar to vēl vairāk iztukšojot laukus, teic Daugavpils novada pārstāve.
Arī Ciblas novadā pētījuma autori vidusskolai, kurai ir augsti centralizēto eksāmenu rādītāji, nesaredz nākotni. Par to sašutis ir novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis: «Mums tiek pārmests, ka pašvaldības kurinot pustukšas klases. Vai no tā, ka skolā atstās tikai pirmās sešas klases, telpas būs mazāk jākurina? Nevar taču ēkai nogriezt vienu stūri.» Viņam esot šaubas, vai tāda reforma kaut ko dos, katrā ziņā - ja to dara, tad pakāpeniski, nevis - blaukš, un atstāt Latvijā vien 130 vidusskolas - tās pašas lielākoties Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās. Palielinot minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā līdz 150, tas padara teju par neiespējamu noturēt lauku vidusskolu. Skaidrs, ka tad, ja 10. līdz 12. klasēs katrā no tām ir vien četri bērni, diez vai tāda skola būtu saglabājama, taču ar desmit līdz 12 būtu pieņemami. J. Dombrovskis mudina IZM vairāk pievērsties pedagogu darba kvalitātes kritērijiem un stingrāk tos kontrolēt, jo šobrīd izskatoties, ka skolotāji vairāk cīnās par savām algām, mazāk par kvalitāti.
Jelgavas novadā, kur šobrīd ir septiņas vidusskolas (viena neklātienes), kartē kā atstājama nav atzīmēta neviena. Novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa ir izbrīnīta par šādu redzējumu, jo pašvaldība savos plānos paredzējusi saglabāt četras - un Elejā jo īpaši, kas ir netālu no Lietuvas robežas. Pamatojums tam: katrai no šīm četrām ir sava specifika, piemēram, profesionālās ievirzes, tālmācības vai citas nišas programmas. Viņai arī radies iespaids, ka pētījuma autori izmantojuši lineālu, mērot, cik viena skola atrodas tālu no otras, un bērnus cilājuši kā tādas abstraktas vienības no vienas vietas uz citu.
No Naukšēnu novada vidusskolas nav gatavs atteikties arī pašvaldības vadītājs Jānis Zuments, neslēpjot skepsi par šādu plānu rakstītājiem, kas visbiežāk mīt kaut kur centrā, bet zina labāk, kā dzīvot laukos. Bijis taču solīts, ka pētījuma autori apbraukās skolas uz vietas, taču nu izrādās, ka iztiek bez visa tā. Ja Naukšēnus pārveidos par pamatskolu vai, vēl trakāk, par sākumskolu, tad skaidrs, ka atpakaļceļa uz vidusskolu tai vairs nebūs. Un kurš gan var pateikt, cik bērnu te būs nākotnē, jo arī te vienubrīd bijuši vien pāris skolēni klasē, bet tad pēkšņi pieaudzis tiktāl, ka bija jāveido paralēlklases. Naukšēni tomēr ir labi sakārtota pašvaldība, te ir gan rosīga uzņēmējdarbība, gan darbavietas, gan labi sakārtota infrastruktūra. Kāpēc lai gan pēkšņi kāds pateiktu, ka tam visam nav nekādas nozīmes un naukšēniešiem turpmāk jāskolojas Rūjienā vai Valkā? Viņš iesakot valstij, domājot par ekonomiju un ienākumu palielināšanu, vairāk pievērsties pelēkās zonas mazināšanai, nevis skolu slēgšanai.