Pašlaik Latvijas kā nacionālas valsts viens no balstiem – latviešu valoda – ir apdraudēta, jo tās pētniecībai un arī studijām trūkst valsts atbalsta, trauksmes bungas sit filologi.
Arvien vairāk sarūk to skaits, kas izvēlas studēt nacionālo filoloģiju, un drīz arī nebūs, kas to māca, jo pasniedzēju algas ir «mazākas nekā sētniekam». Tas viss noticis, stipri vien pateicoties tam, ka valstiskā līmenī eksaktā joma pacelta virs humanitārās.
Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes vadība uzrakstījusi vēstuli premjeram, izglītības un zinātnes ministram un atbildīgajai Saeimas komisijai, uzsverot, ka beidzot pacietības mērs ir pilns un ir steidzami kaut kas jādara, lai glābtu nacionālo filoloģiju, kas ir jebkuras veselīgas nācijas pamats. «Govs vēl ir dzīva, bet tās drīz var arī nebūt. Varbūt piens, proti, garīgās vērtības mums nemaz nav vajadzīgas?» Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē metaforiski vaicāja deputāte un valodniece Janīna Kursīte, rosinot meklēt risinājumu, lai tā nenotiktu.
LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne Ilze Rūmniece uzsvēra, ka «augstākās izglītības jomā veidojas nopietns disbalanss starp humanitārajām un eksaktajām zinātnēm». Par humanitārajām zinātnēm bieži izskanot nepamatoti un nievājoši izteikumi, turklāt pērn tām pamatīgi samazināts budžeta vietu skaits. Tas viss rada antireklāmu, kā rezultātā patlaban filoloģiju apgūst ap 100 studentu. Tas, kā šobrīd LU spiesta realizēt šo programmu, esot diezgan nožēlojami nacionālajai filoloģijai. Arī sajūta, ka vismaz pētniecība ir palikusi, esot mānīga, jo summa uz visu nozari (tai kopā ar vēsturi ir 40 000 eiro) ir smieklīga, un ir pat aizdomas, ka letonikai «nākamajā gadā būs gals».
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga akcentēja, ka šīs jomas pētniecības un studiju programmas izjūt akūtu naudas trūkumu un tas jau «balansē uz nacionālās drošības robežas». LIZDA kā risinājumu iesaka: pacelt koeficientu tām studiju programmām, kas saistās ar nacionālo identitāti. Diemžēl priekšlikums valdībai padalīties ar Eiropas Savienības struktūrfondu vai valsts kapitālsabiedrību naudu dzirdīgas ausis neesot sasniedzis.
Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) esot apzinājusi problēmas un tai ir savi risinājumi. Tā, piemēram, viena no tās ieteiktajām prioritēm pētniecībā ir latviešu valoda un letonika, un tas nozīmē, ka tām nauda būs. Attiecībā uz filoloģijas programmām, iespējams, ka varētu piešķirt līdzekļus no augstskolu sniegumam paredzētā «pīlāra». Viņš arī mudināja «sakārtot augstskolas savu saimniecību», proti, pirmām kārtām pārlūkot budžeta vietu piešķiršanu - it īpaši tur, kur tās netiek aizpildītas. Klātesošie gan iebilda, ka tā ir tāda bumbiņas mētāšana un iekšējā pārdalīšana maz ko dod. Arī uz snieguma «pīlāru» humanitārajām programmām cerēt neesot ko.
Deputāte Laimdota Straujuma ieteica noteikt speciālistu skaitu, kas jāsagatavo nozarei, paredzot tam atbilstošu finansējumu un neradot pārprodukciju. Izskanēja vēl arī citi priekšlikumi, piemēram, nacionālajai filoloģijai noteikt īpašo identitātes statusu, kā tas jau Lietuvā izdarīts. Tāpat ieteikums bija studiju vietu skaitu samazināt, bet esošajām finansējumu palielināt, vai arī - koncentrēt šīs programmas tikai vienā augstskolā.
J. Kursīte mudināja nepamest šo jautājumu pusratā, mierinot, līdzīgi kā Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs: «Naudas nav, bet turamies!» Savukārt Saeimas komisijas vadītājs Aldis Adamovičs ieteica rakstīt atbalsta vēstuli IZM, lai kopīgi meklētu risinājumu ilgtermiņā.