Zināmi kandidāti uz RSU rektora vietu

RSU Doktorantūras nodaļas dekāns Aigars Pētersons © Edmunds Brencis, F64 Photo Agency

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektora amatam pieteikušies divi kandidāti - Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un RSU Doktorantūras nodaļas dekāns Aigars Pētersons.

Kā aģentūra LETA uzzināja augstskolā, Pētersons dzimis 1959.gadā. Viņš ir habilitēts medicīnas doktors, profesors un RSU strādā kopš 1984.gada. Pētersons izstrādāji 435 zinātniskās publikācijas, kā arī četrus izgudrojumus. Profesora vadībā promocijas darbu aizstāvējuši deviņi doktoranti. Pētersons bijis RSU Bērnu ķirurģijas katedras vadītājs, savukārt patlaban viņš ir Doktorantūras nodaļas dekāns.

Pētersons ir arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas valdes loceklis. Iepriekš bijis arī Saeimas un Rīgas domes deputāts.

Vētra tāpat dzimis 1959.gadā. Vētra arī ir habilitēts medicīnas doktors un profesors. Viņš RSU strādā kopš 1998.gada. Vētras uzskaitē ir 379 zinātniskās publikācijas, piecas autorapliecības, bet Hirša indekss ir trīs. Profesora vadībā promocijas darbu aizstāvējuši 14 doktoranti. Vētra jau ir ieņēmis RSU rektora amatu, augstskolu vadot no 1999.gada līdz 2007.gadam.

Tāpat Vētra ir Latvijas Zinātnes padomes loceklis, kā arī iepriekš bijis Saeimas deputāts.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra/Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Patlaban augstskolas rektors ir Jānis Gardovskis. Viņa pilnvaras RSU rektora amatā beigsies šī gada nogalē, iztekot otrajam termiņam rektora amatā. Jauna RSU rektora vēlēšanas paredzētas 9.novembrī.

Saskaņā ar Augstskolu likumu un RSU Satversmi rektoru uz pieciem gadiem ievēl RSU Satversmes sapulce un apstiprina Ministru kabinets.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais