Koķe: Nevar runāt par turpmāku finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai

Nevar runāt par turpmāku finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai, jo Latvijā cilvēki un viņu zināšanas ir galvenais izaugsmes resurss, šodien diskusijā "Pasaules Bankas ierosinājumi - risinājums vai augstākās izglītības krahs Latvijā?" teica izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS).

Ministre uzsvēra, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, finansējums augstākajai izglītībai 2009.gadā un šogad jau piedzīvojis būtisku samazinājumu. "Tāpat augstskolas uz noteiktu periodu uzņēmušās līgumsaistības pret studentiem, un Pasaules Bankas (PB) minētais samazinājums var izraisīt tiesiskas sekas. Vienlaikus sistēmā kopumā un katrā augstskolā svarīgi nodrošināt efektīvāku esošo resursu izmantošanu", sacīja Koķe.

Ministre piebilda, ka PB pārstāvji sarunā ar viņu marta beigās neminēja konkrētu iespējamā finansējuma samazinājuma apjomu, savukārt pēc ziņojuma projekta saņemšanas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sniegusi savus pretargumentus PB, kā arī Finanšu ministrijai.

Kā pozitīvu un nozīmīgu notikumu augstākajā izglītībā Koķe minēja veiktos priekšdarbus, lai jau tuvākajā laikā sāktu parakstīt vienošanās ar augstskolām par aptuveni 100 miljonu latu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu piešķiršanu augstskolām aktivitātes "Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana studiju programmu kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā, nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem" īstenošanai. Augstākajai izglītībai pieejams arī Eiropas Sociālā fonda finansējums vairāk nekā 50 miljonu latu apjomā.

Runājot par augstākās izglītības lomu un par tās novērtējumu funkciju audita kontekstā, Koķe minēja, ka būtisks ir nepārtraukts dialogs un visu iesaistīto informēšana, lai rastu argumentus, nodrošinātu atbilstošu izpratni par augstākās izglītības nozīmi un līdz ar to - finansējumu.

Ministre uzsvēra, ka paralēli tam augstākajā izglītībā svarīgi ir vairāki uzdevumi. Pirmkārt, augstskolām ir jāseko līdzi tam, kā jaunais speciālists pēc augstskolas absolvēšanas iekļaujas darba tirgū. Otrkārt, vajag vairāk izmantot studiju programmu licencēšanu kā nozīmīgu instrumentu augstākās izglītības politikas veidošanā. Treškārt, nozīmīga loma saistībā ar augstākās izglītības programmām ir darba devējiem, jo esot iesaistītiem jaunu programmu akreditācijā, arī viņi var atspoguļot darba tirgus vajadzības, lai tam atbilstu augstākās izglītības programmu piedāvājums. Ceturtkārt, valsts budžets nav un nevar būt vienīgais finansējuma avots augstākajai izglītībai, tādēļ svarīgi to dažādot un meklēt iespējas papildu finansējuma piesaistei, piemēram, nodrošinot resursus no dažādiem projektiem, pētniecības aktivitātēm, privātām investīcijām.

Koķe stāstīja, ka IZM sadarbojas ar Eiropas Universitāšu asociāciju, lai izmantotu starptautisko ekspertīzi saistībā ar studiju programmu pārskatīšanu un turpinātu darbu pie studiju programmu dublēšanās mazināšanas.

Diskusijā ministre pateicās partneriem par līdzšinējo sadarbību un aicināja arī turpmāk Latvijas Studentu apvienību (LSA), augstskolas un ar augstāko izglītību saistīto sabiedrību turpināt sniegt argumentus, lai nepieļautu turpmāku finansējuma samazinājumu, kā arī lai nodrošinātu, ka finansējums augstākajai izglītībai ir zināms vismaz trīs gadus uz priekšu, jo studentu sagatavošana nav viena gada darbs.

Kā ziņots, diskusiju "Pasaules Bankas ierosinājumi - risinājums vai augstākās izglītības krahs Latvijā?" organizēja LSA.