Muižnieks: LU jābūt nacionālajai universitātei un Eiropas mēroga zinātnes centram

© F64

Latvijas Universitātes (LU) misija ir būt reizē Latvijas nacionālajai universitātei un valsts zinātnes centram ar nozīmi Eiropas un Baltijas mērogā, pārliecināts LU rektors Indriķis Muižnieks.

"Galvenais uzdevums un reizē arī izaicinājums ir savienot augsto izglītības un pētījumu kvalitāti ar pieejamību - tas būs mūsu darbības centrā," pauda Muižnieks, piebilstot, ka šīs divas misijas ir grūti savienojamas, taču kopīgiem spēkiem tas ir iespējams.

Kā norādīja rektors, jaunais semestris iezīmējies ar labām ziņām - ir būtiski pieaudzis LU studējošo skaits. Pamatstudijās, piemēram, salīdzinot ar pērno gadu, tas ir pat par 15,3% lielāks. Taču rektors atgādināja, ka ar to vien nepietiek, uzsverot, ka LU mērķis ir noturēt studentus un palīdzēt viņiem adaptēties pārejas periodam no vidusskolas uz augstskolu un iekļauties LU saimē.

Šajā semestrī LU pievienojušies apmēram 2000 Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studenti un 46 pasniedzēji, kas ir būtisks papildinājums LU misijas realizācijā.

Jaunā semestra prioritāšu vidū LU rektors Indriķis Muižnieks izcēla studiju programmu akreditāciju pieteikumu sagatavošanu, kā arī starpdisciplināro programmu veidošanu, lai palielinātu studiju pievilcību gan Latvijas, gan ārzemju studētgribētāju vidū. Tāpat šajā semestrī jāpilnveido skolotāju izglītības modelis, jāprecizē budžeta veidošanas principi, jāveido personāla atalgojuma nolikums un jādefinē personālam skaidri darba uzdevumi, pauda Muižnieks.

Rektors norādīja, ka vēl viens svarīgs darba lauks šajā semestrī būs arī LU filiāles reģionos. Muižnieks pauda, ka "mērķis ir filiāles veidot par reģionālās attīstības atbalsta punktiem, kuros būtu ne tikai esošās programmas, bet arī zinātniskās konsultācijas, palīdzība pašvaldībām un arī reģiona uzņēmējiem".

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais