"Turības" pieteikums atvērt jaunu studiju virzienu "Mākslas" valdības sēdē tika noraidīts

Biznesa augstskolas Turība pieteikums atvērt jaunu studiju virzienu Mākslas vakar valdības sēdē tika noraidīts. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pamato šādu lēmumu ar to, ka šāds virziens neatbilst valsts attīstības prioritātēm un līdzīgs piedāvājums jau ir pieejams 15 augstskolās. Turība gan ir pārliecināta, ka Latvijai ir vajadzīga uz eksportu balstīta dizaina programma, kas jau 2018. gadā ienestu budžetā vismaz 200 000 eiro.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis Ministru kabineta sēdē norādīja, ka, saņemot Turības pieteikumu, tas izvērtēts, ņemot vērā arī mācībspēku kvalifikācijas līmeni, viņu radošās un zinātniskās biogrāfijas, kā arī konsultējoties ar «citiem resoriem». Lēmumā atteikt šā virziena akreditāciju būtisks esot bijis arī Kultūras ministrijas, kuras paspārnē ir mākslas augstskolas, viedoklis, kas bijis «kopumā negatīvs». «Ja mums ir mērķis samazināt programmu skaitu, padarīt tās spēcīgākas un gribam ieguldīt tajās resursus, tostarp - ievērojamus Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tad, ja atveram vēl vienu studiju virzienu, patiesībā ejam pretējā virzienā,» pauda K. Šadurskis.

Ekrānšāviņš no avīzes

Turības rektors Aldis Baumanis gan kā galveno IZM atteikuma iemeslu saskatījis pārāk lielajā jau esošo studiju programmu skaitā. Tās esot ap 900, no kurām 600 esot valsts budžeta augstskolu kontā. «Diez vai viena privātas augstskolas programma, kas vērsta uz eksportu par teju trīsreiz dārgāku cenu nekā pārējās un tiks nodrošināta tikai angļu valodā, pieaicinot augstas raudzes speciālistus gan no Japānas, gan ASV un Singapūras, varētu radīt pārprodukciju,» skaidroja A. Baumanis. Viņš arī uzsvēra, ka augstskolas pieteikums iesniegts jau janvārī, un tas pēc tam ceļojis no vienas iestādes uz citu, vilcinoties ar lēmuma pieņemšanu. Ja tomēr virzienu nevarot uzsākt jau šogad, tad vismaz akceptēt, lai to atvērtu nākamgad un nopietni sagatavotos studentu uzņemšanas kampaņai. Tāpat rektors atzīmēja: kaut gan IZM uzskatot, ka šim jautājumam nav ietekmes uz budžetu, tā vis neesot - par 2018. gadu tiks zaudēti ap 200 000 eiro, bet par turpmākajiem - vēl vairāk. Viņš arī piezīmēja, ka abas ministrijas varēja pusgada laikā painteresēties, kas tā ir par programmu. Jā, citās augstskolās esot trīs dizaina programmas: vienu no tām realizējot Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), un tā ir bāzēta uz inženierzinātnēm un tehnoloģijām, bet pārējās, ko īsteno Daugavpils universitāte (DU) un Liepājas universitāte (LiepU), esot pavisam cita «klase», proti, «dizains apskatīts pamatstudiju līmenī». Bet Turība esot iecerējusi: uz mākslu balstītu augstākā līmeņa programmu tikai angļu valodā, tāpēc veidot kopprojektu ar DU un LiepU neredzot iespējas.

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš apliecināja, ka šis jautājums ticis skatīts, lūdzot padomu arī Dizaina padomei. Atteikums balstīts, akcentējot nepieciešamību pēc studiju programmu konsolidācijas un iespēju sadarboties ar citām augstskolām, kur ir līdzīgs piedāvājums. Patiesībā tādu nav mazums - vismaz 15 izglītības iestādēs, un, lai gan A. Baumanis nosaucis tikai trīs, patiesībā līdzīga satura ir arī Latvijas Universitātē, arī Mākslas un Kultūras akadēmijās. Lūk, Kultūras akadēmija, kas šoruden atver jaunu programmu, to izveidojusi sadarbībā ar RTU. S. Voldiņš arī atgādināja, ka augstākās izglītības plānošanas dokumentos ir uzsvērta nepieciešamība pēc programmu konsolidācijas.

Arī IZM Augstākās izglītības un inovāciju departamenta vecākā eksperte Dace Jansone akcentēja vajadzību pēc resursu koncentrēšanas, novēršot nozares fragmentāciju un maksimāli izmantojot mākslas augstskolu jau esošās specializācijas un stiprās puses. Tas esot bijis galvenais iemesls, kāpēc Turības pieteikums noraidīts. Zinot, cik svarīga ir dizaina idejas popularizēšana, IZM un KM iesakot Turībai sadarboties ar citām augstskolām: iestrādāt dizaina elementus un kursus esošajās programmās, lai veidotu bāzi šāda virziena attīstīšanai kopā ar citām mācību iestādēm.

***

VIEDOKĻI

Arvils AŠERADENS, ekonomikas ministrs:

- Ekonomikas ministrija šo lietu ir skatījusi no darbaspēka viedokļa, un, no tā skatoties, skaidrs, ka dizaina zināšanas turpmāk darbiniekiem būs arvien vairāk vajadzīgas. Attiecībā uz izglītības rakursu - par programmu konsolidāciju un kvalitātes pieaugumu - tā ir IZM kompetence. Katrā ziņā ministrija vēlētos labākus apmācības procesa rezultātus, jo šobrīd to jauniešu, kas nonāk darba tirgū, profesionālā kvalitāte ir stipri neatbilstoša prasībām.

Andris TEIKMANIS, Augstākās izglītības padomes loceklis:

- It kā jau Turību, kas ir privāta augstskola, ministrijai nevajadzētu regulēt. Arī programma nebūtu orientēta uz Latvijas tirgu, bet eksportu. Līdz ar to tā varētu būt kā preču zīme arī Latvijas dizainam - lai, beidzot šo programmu, absolventi gūtu pozitīvu ieskatu par šo jomu. Taču jāpiekrīt arī tam, ka varētu jauno virzienu atvērt, izmantojot sadarbību - piemēram, ar Mākslas akadēmiju, ko iesaistītu kvalifikācijas procesa vērtēšanā.

Rūta MUKTUPĀVELA, Kultūras akadēmijas rektore:

- Trīs mākslas augstskolas ļoti pievērš uzmanību kvalitātei. Patiesībā tās nosedz to pieprasījumu, kas ir pēc šīs jomas speciālistiem, jo Latvijas tirgus ir ļoti mazs. Diez vai vēl lielāka paplašināšanās un fragmentācija būtu vajadzīga. Tas noteikti nenāks par labu un radīs ilūziju, ka teju jebkurš var nodarboties ar mākslu.