Krievu skolu atbalstītāji pret eksāmeniem latviski

Valdība atbalstīja noteikumu projektus, kuri paredz vidusskolas un pamatskolas beigšanas eksāmenus kārtot tikai latviešu valodā. Krievu skolu atbalstītāji gan uzskata: Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārsteigusi ar šādu iniciatīvu un nav ļāvusi to izdiskutēt, kā tam vajadzētu notikt demokrātiskā sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis valdības sēdē norādīja, ka izmaiņas noteikumos ļaus novērst diskriminācijas riskus «pēc valsts valodas prasmes», kas varētu būt problēma tieši mazākumtautību vidusskolas beidzējiem. Tas, ka eksāmens notiks tikai latviešu valodā, rosinās apgūt valsts valodu tā, lai to varētu brīvi pārvaldīt un neradītu grūtības darba tirgū un studijās. Tāpat ministrs atgādināja, ka ar katru gadu palielinās to absolventu skaits, kas izvēlas atbildēt gala pārbaudījumā latviešu valodā, lai gan šobrīd to var darīt arī krieviski. Diemžēl ir vienas un tās pašas skolas, kur bilingvālā izglītība tiek īstenota formāli un kuru beidzēji turpina izvairīties no atbildēšanas latviešu valodā. «Dažviet latviešu valoda tiek uzskatīta par mazsvarīgu mācību priekšmetu, kas arī noved pie tā, ka latviešu valodas centralizētājā eksāmenā mazākumtautību skolēnu rezultāti ir ļoti neviendabīgi.»

K. Šadurskis uzsvēra, ka mazākumtautību padome šos IZM rosinājumus atbalstījusi, izņemot biedrības Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija pārstāvi Elizabeti Krivcovu. Viņa pauda, ka neviens nav saskaņojis šos noteikumus ar krievu skolu vadītājiem un sabiedrības pārstāvjiem, tāpēc tie nebūtu virzāmi uz priekšu. Padomē esot tikai septiņi krievu skolu direktori, bet kopumā taču tas viss skars 109 izglītības iestāžu darbu. Viņiem neviens viedokli neesot prasījis. Vecāku pārstāvis savukārt norādīja, ka paši diskriminētie ar līdzšinējiem noteikumiem nebūt nejūtas diskriminēti un viņi gribētu, lai vismaz tiktu pagarināts pārejas periods.