Šadurskis uzstāj, ka nav jēgas investēt slēgšanai plānotajās skolās
Nav jēgas investēt skolās tikai tāpēc, lai panāktu, ka tās netiek slēgtas, šodien tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Viņš skaidroja, ka, investīcijas sporta struktūrās vai citur, lai aizkavētu skolas slēgšanu, ir greizi iztērētā nauda, jo izglītības kvalitāti bērniem var pacelti tikai racionāli izlietojot resursus.
"Mēs varam purināt nesiltinātu ēku un tērēt bezgala daudz naudas, kaut arī bērni sēž aukstumā, tieši tāpat ir ar izglītības kvalitāti. Mēs varam tērēt miljonus, bet kvalitāte ir niecīga," teica ministrs, uzstājot, ka skolu tīkla sakārtošana ir viens no veidiem, kā var ieguldīt kvalitātē.
Ministrs arī uzstāja, ka nav arī jēgas investēt skolās, kurās nekādi nebūs iespējams nodrošināt pietiekošu skaitu skolēnu.
Šadurskis uzskata, ka ar patlaban izglītībai pieejamo finansējumu iespējams izdarīt krietni vairāk, jo, ja viena bērna izmaksas skolotāju atalgojuma ziņā ir apmēram 100 eiro mēnesi, tad ir arī skolas, kur izmaksas sasniedz pat 300 eiro. Un šajos gadījumos nauda tas nebūt nenozīmējot, ka skolā bērnam tiek nodrošināta izcila kvalitāte. "Diemžēl no šīm skolām nāk skolēni, kuri pēc tam ir bezdarbnieki," piebilda ministrs.
Viņš norādīja, ka, optimizējot skolu tīklu, līdzekļi, kas paredzēti bērnu izglītības nodrošināšanai, tiktu tērēti daudz mērķtiecīgāk. Šī iemesla dēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi izveidot ideālo skolu karti, un tad attiecīgi izveidoto ieceri pārrunāt ar pašvaldībām.
Jau vēstīts, ka IZM savā pētījumā sadalījusi Latvijas skolas trīs kategorijās, kas attiecīgi nosaka vidusskolēnu skaitu skolā. Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem - Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.
Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, trešajā - pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Ceturtā kategorija domāta kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidēju vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.
Pētījumā rekomendēts noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolām (10.-12.klase), to darot divos posmos ar kopējo ilgumu seši gadi.
Līdz 2020.gada 1.septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas - šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šī perioda, līdz 2023.gada 1.septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā - 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, - 75 skolēni.