Sākumskolas pēc iespējas tuvāk mājām – tāds ir šābrīža izglītības sistēmas uzstādījums. Tomēr, kā konstatēts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītajā pētījumā par optimālo skolu tīklu, nereti šis princips ievērots pārspīlēti un novedis pie tā, ka ir ļoti daudz mazu sākumskolu un pamatskolu. Seši skolēni klasē būtu zemākais slieksnis arī sākumskolā, uzskata pētījuma autori.
Patlaban 1.-6. klašu posmā vidējais skolēnu skaits ir 51, un teju 300 skolās ir mazāk par 90 audzēkņiem. Ir izglītības iestādes, kur skolēnu skaits pat nepārsniedz divus desmitus, piemēram, pērn Priekuļu sākumskolā mācījās deviņi, Dunavas pamatskolā - 17 skolēni. Pētījumā norādīts, ka «pārspīlējumi» netiks finansēti no valsts budžeta un seši skolēni varētu būt tas minimums, kādam vajadzētu būt sākumskolas klasē lauku apvidos. Ja tas nokrītas vēl zemāk, skolēni būtu vedami uz citu tuvāko skolu.
Preiļu novadā Priekuļu sākumskola arī šogad turpinās darboties (jāpiebilst, ka vienā ēkā sadzīvo ne tikai šī, bet arī Preiļu Brīvā skola, kas ir privāta izglītības iestāde, un tajā pērn bija seši skolēni). Vēl novada lauku teritorijā ir Salas un Pelēču pamatskolas, kā arī Preiļos - valsts ģimnāzija, 2. vidusskola, 1. pamatskola un vakara vidusskola, informē Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. Šogad nekādas izmaiņas skolu tīklā neesot notikušas, bet nav izslēgts, ka tās tuvākajos gados nāksies veikt un pamatskolas pārveidot par sākumskolām. Taču, kā rāda pieredze, noņemot 7. līdz 9. klases, sarūk bērnu skaits arī pārējā posmā. Tā noticis arī ar Priekuļu pamatskolu, kur bija palikuši 30 skolēni un, reorganizējot to par sākumskolu, daļa 1. līdz 6. klašu skolēnu devās līdzi lielākajiem brāļiem un māsām uz citām skolām. Tāpēc sākotnējā prognoze, ka skolā paliks vismaz 12, nepiepildījās. Starp citu, patlaban novada skolās lielākā bedre jūtama 4. līdz 5. klasēs, mazāk - pirmajās četrās klasēs. Taču maza jēga būs vēlmei optimizēt skolu tīklu, ja netiks mainīta pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtība, ir pārliecināts A. Zagorskis. Tas esot arī viens no iemesliem, kāpēc vēl līdz šim kaimiņnovadā - Riebiņos - ir vidusskolas klases, lai gan ciems atrodas tikai 6 kilometrus no Preiļiem un 10. līdz 12. klašu skolēniem nebūtu problēma mācīties pilsētā.
Savukārt Krāslavas novadā ar sākumskolu izveidi ir problēma, jo tieši pirmajās klasēs bērnu ir ļoti maz, skaidro Krāslavas novada Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Miglāne. Tāpēc arī šobrīd, ja atsakās no 7. līdz 9. klašu posma, piemēram, Robežnieku pamatskola «jāklapē uzreiz ciet». Arī pirmsskolas grupu pievienošana skolai neko daudz nelīdzot, jo arī šajā vecumā ir ļoti maz bērnu. Patlaban novadā laukos ir vien trīs pamatskolas: Indras, Robežnieku, Izvaltas. Pēdējā ir ļoti neliela un, visticamāk, tuvāko gadu laikā tiks slēgta. Līdz šim likvidācija atlikta, jo no šīs vietas uz Krāslavu ved slikts ceļš un bērnus būtu grūti izvadāt uz skolu. Pilsētā ir četras skolas, no kurām vismazākā ir poļu pamatskola, kurai finansējumu piešķir arī Polija. Katrā ziņā Krāslavai vēl viss esot priekšā - tostarp būs jādomā, ko darīt ar vidusskolas programmām.
Amatas novada Izglītības pārvaldē, kas vada septiņu tuvējo novadu izglītības darbu, izteica cerību, ka skolu tīkla sakārtošana notiks, izvērtējot katru skolu, nevis tikai griezīs, turot priekšā skaitļu tabulas. Skaidrs, ka arī šeit pašvaldībām nāksies lemt, ko darīt ar pamatskolām un vidusskolām. Šogad gan tikai viena piedzīvos izmaiņas - Drabešu internātpamatskola, kura pēc reorganizācijas pārtapusi par Drabešu jauno pamatskolu, teic Izglītības pārvaldes metodiķe Diāna Briede.
Skolēnu skaits 1. līdz 6. klasēs
• 295 skolās ir mazāk nekā 90 bērnu,
• no tām 15 skolas ir pilsētās un reģionālās attīstības centros.
• 187 skolās ir 90 līdz 300 bērnu.
• 145 skolās ir vairāk nekā 300 bērnu (pamatā Rīgā, Pierīgā, lielajās pilsētās, reģionālajos centros)
Avots: IZM