Saeimas komisija: tuvāko gadu reformas augstākajā izglītībā ietekmēs valsts attīstību ilgtermiņā

Turpmākajiem gadiem ir izšķiroša loma augstākās izglītības un zinātnes attīstībā. To otrdien, 27.aprīlī, pārrunājot šajā jomā gaidāmās reformas, uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

„Ministrijas sagatavotais pasākumu plāns vērsts uz kvalitātes, efektivitātes, eksportspējas paaugstināšanu un to, lai augstākās izglītības un zinātnes sasniegumi būtu orientēti uz tautsaimniecību. Tomēr šis plāns aptver laiku tikai līdz 2012.gadam un uzskatāms par priekšvēstnesi un sagatavošanās platformu daudz būtiskākām reformām, kas ir daļa no Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe šodien skaidroja deputātiem, ka pasākumu plāns tapis ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem. T.Koķe informēja, ka 2012.gadā notiks pāreja uz jaunu naudas sadales modeli, kas paredz efektīvāku un uz rezultātu orientētu finansēšanas sistēmu. Ministre uzsvēra: „Svarīgi, lai finansējums būtu zināms trīs gadu periodam. Pat ja tas nav pietiekams, stabilitāte un paredzamība ir būtiska.”

Komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka „plaši izskanējušie Pasaules Bankas priekšlikumi finansējumu izglītībai samazināt par 50 procentiem ir šausmīgi un iznīcinoši”. Arī T.Koķe teica, ka tāds samazinājums nav iespējams.

Ministrijas sagatavotais pasākumu plāns paredz veikt studiju programmu izvērtēšanu. Sadarbībā ar ārvalstu ekspertiem tiks rosināts apvienot vai slēgt tās studiju programmas, kas dublējas. „Ir notikusi programmu sasmalcināšana. Tik mazā valstī deviņi simti augstākās izglītības programmas nevar būt,” atzina komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (PS).

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā projektā „Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.-2012.gadam” kopumā iekļauti 38 pasākumi, kas paredz sagatavot jaunus vai grozīt esošos normatīvos aktus, pilnveidot augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas sistēmu, radīt nosacījumus efektīvākai materiālo, finanšu un personālo resursu izmantošanai.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais