2.lapa
•Mainīta metodika, kā aprēķina papildu finansējumu izglītības iestādes administrācijai un atbalsta personālam. Skolu administrācija turpmāk varēs tarificēt līdz 15% no piešķirtās mērķdotācijas (līdz šim 12%). Tas dos iespēju skolās ar lielu skolēnu skaitu nodrošināt atbilstošu darba samaksu direktoriem un direktoru vietniekiem;
•Tiks mazināta atalgojuma nevienlīdzības plaisa, nosakot, ka starpība starp minimālo (680 eiro) un augstāko likmi vienas izglītības iestādes ietvaros nevar būt lielāka par 50 procentiem;
•Pedagogiem atalgojumā ir jāsaņem viss valsts piešķirtais finansējums, un tam pilnā apmērā jāatspoguļojas tarifikācijā. Tāpēc pašvaldību izglītības iestāžu kopējais pedagogu tarifikācijās uz kārtējā gada 1.septembri neatspoguļotais finansējums nedrīkstēs pārsniegt 2% no pašvaldībai piešķirtās mēneša mērķdotācijas. Līdz šim pašvaldības gadā neiztarificēja aptuveni 7,1 miljonu eiro, par kuru izlietojumu IZM nav informācijas.
•Ja pašvaldība gada beigās būs izveidojusi neizlietotās valsts mērķdotācijas uzkrājumu lielāku par 1%, tad attiecīgi nākamajā periodā ministrija samazinās mērķdotāciju pārsniegtās summas apmērā;
•Pašvaldība nevarēs pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām apstiprināto finansējumu novirzīt uzturēšanas izdevumu segšanai, vai arī veikt pretēju darbību - uzturēšanas izdevumiem apstiprināto finansējumu novirzīt pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.
•Lai izglītības iestādēm mazinātu birokrātisko slogu, izglītības iestādes vadītājs tarifikāciju veiks vienu reizi gadā (šobrīd noteikts divas reizes gadā) - uz 1septembri. Savukārt, ja mainās pedagoga mēneša darba samaksas noteikšanas nosacījumi, piecu darbdienu laikā pēc izmaiņām veicama pedagoga darba pārtarifikācija.
•Turpmāk pašvaldībām būs jāievada informācija VIIS par piešķirtā finansējuma apmēru katrai izglītības iestādei;