Latvijā esot nepamatoti liels pamatskolu skaits

Latvijā ir nepamatoti liels pamatskolu skaits, secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītā pētījuma "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" pirmajā starpatskaitē.

Starpatskaitē norādīts, ka 7.-9. klašu grupā vidējais skolēnu skaits ir 77. 175 skolās, kas ir 28% skolu, tas ir mazāks par 30, no tām pa vienai ir Rīgā (7. pamatskola) un Jūrmalā (vakara vidusskola). Citos reģionālajos centros šādas skolas ir Balvos un Krāslavā, kā arī vakara un neklātienes vidusskolas Saldū, Līvānos, Ludzā un Madonā. Šajā klašu grupā starp 75 un 150 skolēniem ir 332 skolās. No 100 Rīgas skolām 49 skolēnu skaits ir mazāks par 150, Daugavpilī - deviņās skolās no 16.

Pētījumā skaidrots, ka uzmanību liek pievērst arī situācija Jūrmalā, kur no 12 aplūkotajām skolām tikai divās skolēnu skaits šajā klašu grupā ir lielāks par 150. Rēzeknē - attiecīgi vienā skolā no septiņām; Tukumā - vienā skolā no sešām, Cēsīs un Kuldīgā - vienā skolā no piecām, Preiļos, Krāslavā, Madonā - nevienā skolā no četrām.

"Tas mudina domāt par skolu konsolidācijas nepieciešamību šajās pilsētās," teikts starpatskaitē.

Pētnieki noskaidrojuši, ka tikai 120 skolās skolēnu skaits šajā klašu grupā pārsniedz 150 - to vidū galvenokārt ir republikas pilsētu un reģionālo attīstības centru skolas, kā arī Pierīgas skolas (Ādažos, Babītē, Ikšķilē, Ķekavā, Mārupē, Olainē, Salaspilī, Ulbrokā) un dažās mazpilsētu un lauku skolas (Grobiņā, Iecavā, Maltā, Viļānos).

Lauris Aizupietis/F64

Skatoties vidējo rādītāju republikas pilsētās un reģionālās attīstības centros, tikai Smiltenē (vienā skolā 206), Valkā (vienā skolā 174), Rīgā, Jelgavā un Liepājā skolēnu skaits šajā klašu grupā pārsniedz 150, tuvs tas ir Daugavpilī (144), bet zems tādām pilsētām kā Jūrmala (70), Gulbene (68), Ludza (73) un Preiļi (59).

Pētnieki uzsvēra, ka augstāk minētais norāda uz nepamatoti lielo pamatskolu skaitu Latvijā.

"Fakts, ka tikai dažās pamatskolās iespējams nokomplektēt trīs paralēlklases, kas būtu nepieciešamais lielums, lai nodrošinātu slodzes un pienācīgu atalgojumu dabaszinātņu skolotājiem, būs nopietns arguments, lai tās reorganizētu par sākumskolām vai to filiālēm," teikts pētījumā.

Atsevišķās pilsētās, kur pamatskolas tika izveidotas tāpēc, ka valsts ģimnāzijās sākumskolēnu apmācība nebija paredzēta, tās nepieciešamības gadījumā varēs atkal integrēt ģimnāzijās, jo IZM šo ierobežojošo normu nākotnē neplāno uzturēt. Tikai lielajās pilsētās, dažās no kurām (īpaši Rīgā) joprojām tiek uzturēts nepamatoti liels mazo vidusskolu skaits, tās reorganizējot, iespējams pamatskolu skaita pieaugums, secināts pētījumā.