RTU prorektors: Nekavējoties nepieciešams sākt diskusiju par augstskolu apvienošanu

© Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Latvijā nekavējoties nepieciešams sākt aktīvu diskusiju par augstākās izglītības konsolidāciju, jo tikai tā iespējams uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju, sagatavot augsti kvalificētus speciālistus darba tirgum un veicināt jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības prorektors Artūrs Zeps.

Viņš piedāvā pie universitātēm veidot akadēmiskos centrus, kuriem citas augstskolas un koledžas pievieno aģentūru statusā. Šāda juridiskā forma dotu iespēju pievienotajām augstskolām un koledžām saglabāt identitāti un pārvaldību, savukārt universitātes īstenotu pievienoto institūciju stratēģisko vadību - apstiprinātu rektoru, budžetu un attīstības stratēģiju.

Publicitātes foto

Reformas rezultātā Latvijā augstākās izglītības sistēma būtu koncentrētāka, pārskatāmāka, un tautsaimniecība iegūtu konkurētspējīgākas augstākās izglītības iestādes. Augstskolām un koledžām, iegūstot pieeju universitātes resursiem, veidotos finanšu ietaupījums, ko tās varētu ieguldīt savā attīstībā. Papildus tiktu dota iespēja attīstīt jaunus virzienus zinātnē, veicinot jaunu produktu veidošanu, un tas, savukārt, nozīmētu arī Latvijas uzņēmumu lielāku konkurētspēju starptautiskajos tirgos, valstī radot jaunu ekonomisko izrāvienu.

«Šis variants ir krietni piemērotāks Latvijai, kur augstskolas vienkārša pievienošana universitātei prasa lielus politiskos pūliņus un apņēmību. Protams, šāda reforma nebūtu plānojama katrai augstskolai atsevišķi, bet, analizējot visu sistēmu kopumā, būtu nepieciešams piedāvāt redzējumu visas augstākās izglītības institūciju reformai,» saka A. Zeps.

Patlaban Latvijā ir 17 valsts, 13 privātās augstskolas, 2 ārvalstu augstskolu filiāles un 28 valsts un privātās koledžas. Diskusija par augstskolu apvienošanu ir aktuāla jau vairākus gadus, tomēr valdība lēmusi, ka līdz 2020. gadam augstskolu konsolidācija netiek rosināta.

A. Zeps uzskata, ka ar reformu nedrīkst kavēties un patlaban ir piemērots laiks sākt diskusijas par konsolidāciju un pieņemt lēmumu, kādu reformu ceļu izvēlēties īstenošanai 2020. gadā. Igaunijā reforma jau ir notikusi un Lietuvā norisinās patlaban, izvirzot ambiciozu plānu izveidot četras spēcīgas universitātes.

Ja ņem vērā Lietuvas reformas plānošanas gaitā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izteiktās rekomendācijas, ka vienā augstskolā būtu jābūt vismaz 10 000 studentu, Latvijā optimālais augstskolu skaits būtu astoņas. Tas pie piedāvātā akadēmisko centru veidošanas koncepta jau kļūst par diezgan sasniedzamu mērķi, uzskata A. Zeps.

Latvijā

Lai pieņemtu lēmumu par to, kādai sākotnēji jeb pirmajā posmā izskatīties ātrvilciena “Rail Baltica” trasei, valdībai vajadzēja vairāk nekā gadu. Savukārt lēmuma pieņemšanai par to, kā to visu finansēt, arī ar gadu bija par maz. Gan šis, gan virkne citu uzdevumu, kas bija jāpaveic vēl šajā gadā, ir atlikti uz nākamo gadu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais