Pēc Rīgas plānošanas reģiona (RPR) un Latvijas universitātes iniciatīvas Rīgā notika pasākums par kampusu veidošanu un to ilgstpēju nākotnē. Kā norādīja semināra eksperti, kampusiemm ir jāspēj atbildēt uz daudziem mūsdienu izaicinājumiem un jābūt daļai no pilsētvides.
Kā īpašus viesus ir jāizceļ Dr. Johan Colding un Dr. Stephan Barthel no Zviedrijas (“Stockholm Resilience Centre”), kas tiek uzskatīti par vieniem no kompetentākajiem šīs jomas ekspertiem Ziemeļeiropā. “Stockholm Resilience Centre” (tulkojumā - Stokholmas Elastības centrs) ir līderis transdisciplinārā pētniecībā socioekoloģisko sistēmu pārvaldības jautājumos, īpaši pievēršoties sistēmas elastīgumam un spējai pielāgoties gan fiziski, gan mentāli pārmaiņām. Mūsdienu izaicinājumi ir arvien grūtāk prognozējami, tādēļ daudz aktuālāk kļūst jautājumi par spēju piemēroties pārmaiņām, nezaudējot veiktspēju un kvalitāti. Centra vīzija ir pasaule, kur socioekoloģiskās sistēmas ir saprastas, regulētas un vadītas, lai uzlabotu cilvēku labklājību un spēju tikt galā ar sarežģītām pārmaiņām, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu civilizācijas attīstību biosfērā.
S.Barthel: “Inovācijas, kas vērstas uz pilsētu attīstību, iespējamas no diviem skatu punktiem - sociāli tehnoloģiska vai sociāli ekoloģiska skatījuma. Šīm abām sistēmām ir jābūt saskaņā vienai ar otru, lai jau šobrīd vieglāk pielāgotos pārmaiņām gan mentāli, gan fiziski, kas ir būtiski, lai nezaudētu veiktspēju izaicinājumu priekšā. Mūsuprāt, kampusu mērķis ir nevis padarīt pilsētvidi ļoti attīstītu no transporta viedokļa un piesātinātu ar tehnoloģijām, bet gan to vairāk attīstīt ekoloģiskajā virzienā, veidojot vairāk zaļās zonas, kurām var piekļūt ikviens iedzīvotājs”.
Savukārt J.Colding līdzīgi uzsvēra to, ka nepieciešams palielināt zaļās teritorijas, jo prakse rāda, ka tās laika gaitā būtiski samazinās, tiekot privatizētas un izmantotas valsts interesēs. Turklāt ļoti svarīgi, ka šīs teritorijas ir publiski pieejamas, proti, lai tās nav slēgta tipa teritorijas, bet gan apskatāmas un izmantojamas ikvienam, tādējādi padarot socioekoloģisko sistēmu elastīgu un piemērotu pārmaiņām. Publiska pieejamība palīdzēs to izveidei un uzturēšanai, jo tādējādi šo kampusu attīstībā būs ieinteresēta visa sabiedrība un arī pati pilsēta.
Guntars Ruskulis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītāja vietnieks, savā prezentācijā iepazīstināja ar Pārdaugavas vietu Rīgas attīstības plānos, atspoguļojot galvenos attīstības virzienus no infrastruktūras viedokļa, un kampusa teritorijas plānojumu. Viņš norādīja, ka šai teritorijai ir jābūt pievilcīgai ne tikai studentiem, bet kopumā sabiedrībai, piemēram, ar transportu, veloceliņiem, dabu u.tml. Viņš uzsvēra, ka nozīmīgu lomu akadēmiskās pilsētiņas attīstībā būs Rail Baltica projekts, kurš tiks īstenots Rīgā laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam. Tas būs nozīmīgs infrastruktūras projekts, jo dzelzceļš šķērsos Torņakalnu, Āgenskalnu un citas Pārdaugavas apkaimes.
Viesturs Celmiņš, sociālantropologs, uzsvēra, ka kampusu mērķis ir uzlabot ne tikai attiecīgās teritorijas infrastruktūru, bet arī dzīves kvalitāti un ekonomiku kopumā. “Kampusi vieni paši nevar pastāvēt. Tie veidojas un darbojas saskaņā ar apkārtējo vidi. Turklāt arī viens kampuss ar sev piegulošo infrastruktūru nebūs pilnīgs, jo tam ir jābūt saistītam ar pārējiem tuvumā esošajiem kampusiem, veidojot vienotu tīklu, tādējādi nodrošinot to attīstību un ilgtspējību.”
Seminārā piedalījās Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās Universitātes, RISEBA, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Celtniecības koledžas, Stockholm Resilience Centre, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas plānošanas reģiona un citu iestāžu pārstāvji: pasniedzēji, studenti, plānotāji un pētnieki.