Līdz šim ārkārtas akreditācija augstskolai ierosināta tikai vienreiz – Latvijas Biznesa koledžai (LBK). Lai gan jau kopš šā gada februāra tā ir zaudējusi akreditētas augstākās izglītības iestādes statusu un tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus, LBK joprojām turpina darbību. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nesaredz citu iespēju, kā piedāvāt Izglītības likumā ierakstīt pantu, kas ļautu šādā gadījumā uzreiz izslēgt mācību iestādi no izglītības iestāžu reģistra.
Augstākās izglītības iestādei akreditāciju nevar noņemt, jo tā ir beztermiņa. Pat tad, ja netiek akreditēti visi studiju virzieni un programmas zaudē licences, un līdz ar to vairs nedrīkst absolventiem izsniegt valsts atzītus diplomus, mācību iestādei tas neliedz uzņemt studentus un īstenot programmas. Ir gan iespēja rosināt ārkārtas akreditāciju un noņemt šādu statusu. Bet ne svītrot no augstskolu reģistra.
Tā notika un notiek ar LBK, kuru nekavē darboties pērn izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska ierosinātā ārkārtas akreditācija (to īstenoja no ministrijas budžeta, jo augstskola, protams, atteicās to finansēt), ko īstenoja Augstākās izglītības padome (AIP), pieņemot lēmumu atteikt akreditāciju. Koledža gan to apstrīdēja, bet IZM lēmumu nemainīja, un «spriedums» stājās spēkā 2017. gada 23. februārī. Tad LKB vērsās tiesā un lūdza tiesisko aizsardzību. Tā nu koledža joprojām nav izslēgta no augstskolu reģistra, kas gan neesot pārsteigums, atzīst AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra, piebilstot, ka AIP arī nav aicināta uz atkārtotu akreditāciju. Pārsteigums esot, ka mācību iestāde studentiem un potenciālajiem studentiem stāstot un pierādot, ka nekas jau nav mainījies. Saprotot, ka nekādā citā veidā nevarēs koledžu «piespiest pie sienas», IZM galu galā izšķīrusies par grozījumiem Augstskolu likumā, nosakot, ka līdz ar akreditācijas atteikumu augstskola no reģistra uzreiz tiek dzēsta. J. Vētra un Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts uzskata, ka tas arī vienīgais loģiskais ceļš, lai atrisinātu strupceļā nonākušo situāciju. Tiesa, tas gan neliedz augstskolai vērsties tiesā un mēģināt pierādīt savu taisnību.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur tika skatīts šis jautājums, Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis gan norādīja, ka «ne vienmēr akreditācijas komisija ir godprātīga». Arī viņa vadītā augstskola Turība ir ar to saskārusies. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, kas notiks ar studentiem, ja augstskola faktiski tiek slēgta. AIP pārstāvis Andris Teikmanis gan paskaidroja, ka lēmumu par akreditācijas atteikšanu pieņem AIP un studējošie «uz ielas nepaliks», viņi varēs pāriet uz citu augstskolu tādām pašām programmām. Tas, starp citu, ietverts ir līgumos, kas tiek slēgti ar studentiem, un to paredz arī Ministru kabineta noteikumi, pieprasot tālākās rīcības skaidrojumu augstskolas ārkārtas akreditācijas gadījumā. Tiesa, diez vai viņiem izdosies atgūt zaudētos līdzekļus.
Jāatgādina, ka pēdējos gados no augstskolu reģistra ir izslēgtas trīs augstākās izglītības iestādes: Vadības un sociālā darba augstskola Attīstība (2015. gada martā), Sociālo tehnoloģiju augstskola (2016. gada aprīlī) un Starptautiskā Praktiskās psiholoģijas augstskola (2017. gada februārī).