Rīgā šovasar skolās novērsīs avārijas situācijas un pielāgos telpas jaunu izglītības funkciju vajadzībām, aģentūrai LETA stāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs.
Viņš stāstīja, ka ierobežotā finansējuma dēļ Rīgas domes vadība kopā ar Īpašuma departamenta speciālistiem apmeklē izglītības iestādes un apseko telpas, lai varētu pieņemt lēmumu par to, kādas investīcijas ir nepieciešamas katrā no izglītības iestādēm.
"Īpašuma departaments sagatavojis priekšlikumus prasot papildus 2,3 miljonus latu kapitālremontiem pašvaldības objektos. Piemēram, Rīgas speciālā pamatskola-attīstības centrs, kas atrodas Matīsa ielā 37/39, pāries uz Rīgas komercģimnāzijas telpām Salaspils ielā, savukārt Matīsa ielā 37/39 telpās nāks Rīgas 6.vidusskolas sākumskolas skolēni, kuri patlaban mācās bijušā bērnudārza ēkā Lauku ielā 2. Pēc remonta šajā ēkā līdz gada beigām tiks uzņemti 100 bērni bērnudārza grupās," stāstīja Burovs.
Šogad plānots izremontēt telpas arī citos bērnudārzos, no kuriem ir aizgājuši nomnieki. Tiks remontētas tās skolas, kur izveidojusies avārijas situācija. Logus mainīs trijās skolās, fasādes siltināšana un tās remonts paredzēts 21 izglītības iestādei, bērnudārzos mainīs kanalizācijas sistēmas, pie skolām tiks izveidoti 35 sporta laukumi, 15 rotaļu laukumi pie bērnudārziem, kā arī paredzēts izvietot žogu trīs kilometru garumā apkārt izglītības iestādēm, aptuveni 11 izglītības iestādēs tiks sakārtoti arī celiņi pie skolām. Patlaban jau vairākos pašvaldības objektos notiek remonts.
Burovs teica, ka remonts paredzēts arī citos pašvaldības objektos. Īpašuma departaments visas investīciju programmas plāno pabeigt līdz šī gada 1.septembrim.
Īpašuma departamenta preses sekretāre Liene Pētersone informēja, ka saskaņā ar Īpašuma departamenta apkopoto informāciju, kas iegūta, apsekojot visu pašvaldības izglītības objektu tehnisko stāvokli, kā arī departamentā saņemtajiem iestāžu vadītāju iesniegumiem par tajās nepieciešamajiem remontdarbiem, sagatavots darbu plāns vasaras periodā veicamajiem remontdarbiem.
Vairākās Rīgas skolās un bērnudārzos pēc bargās ziemas vajadzīgs jumtu remonts, daļā Rīgas pašvaldības skolu un veselības iestāžu jāmaina nolietojušies inženiertīkli, īpaši ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, nepieciešams veikt sporta zāļu un aktu zāļu remontu, visbiežāk būtu jāmaina zāļu grīdas segumi.
Lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu un ar to saistītās izmaksas pašvaldības izglītības iestādēs, jāturpina arī iesāktos energoefektivitātes ēku fasāžu siltināšanai. Savukārt lai efektīvāk un lietderīgāk izmantotu pašvaldības īpašumu, šovasar plānots veikt arī atsevišķu iestāžu telpu pārplānošanu, pielāgojot tās, piemēram, interešu izglītības iestāžu vajadzībām. Bērnudārzos nepieciešamie remontdarbi šogad visvairāk saistīti ar teritorijas labiekārtošanu - daļā Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu jāmaina rotaļu ierīces, jāatjauno nojumes, kā arī jāuzstāda jauns žogs.
Strādājot pie 2010.gada vasaras periodā veicamo pašvaldības iestāžu ēku remontdarbu plāna sagatavošanas, tuvāko mēnešu laikā, lai apsekotu īpašuma objektu tehnisko stāvokli un noteiktu nepieciešamo darbu apjomus, Rīgas domes vadība iecerējusi apmeklēt vairākas pašvaldības skolas, bērnudārzus un kultūras iestādes, lai apzinātu remontdarbu apjomos un lemtu par atbalstu darbu veikšanai.
Šodien Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un Īpašuma departamenta speciālisti apmeklēja Rīgas Ukraiņu vidusskolu, kur tuvākajā laikā ir nepieciešams sporta zāles remonts un piebūves būvniecība. Rīgas Ukraiņu vidusskolā mācās vairāk nekā 200 skolēni. Vidusskolēni šodien īsā sarunā Rīgas domes priekšsēdētājam vaicāja, kādu profesiju cilvēki nākotnē Rīgā būs nepieciešami, kas valstī tiek darīts, lai no Latvijas neaizbrauktu jaunieši, kā arī norādīja uz problēmu, ka skolā trūkst dabaszinātņu skolotāju un kādas ir perspektīvas mazākumtautību skolām Rīgā.
Ušakovs skolēniem rekomendēja apgūt eksaktās zinātnes, jo tās nākotnē būs pieprasītas gan Latvijā, gan pasaulē. Domes priekšsēdētājs uzskata, ka valstī ir jāsakārto nodokļu politika, lai jauni cilvēki būtu ieinteresēti palikt un strādāt Latvijā, kā arī solīja atbalstu mazākumtautību skolām, uz kurām nedrīkst attiecināt skolu optimizācijas plānu, apvienojot vairākas skolas, jo mazākumtautību skolas ir ne tikai mācību iestādes, bet pilda arī mazākumtautību kultūras centru funkcijas.
Rīgas 6.vidusskolas direktors Haralds Bārzdiņš izrādīja gan šaurās sākumskolas telpas Lauku ielā, kur, neskatoties uz telpu nepiemērotību, vecāki stāv rindā, lai viņu bērni varētu mācīties šajā skolā, kas skaidrojams ar skolotāju profesionalitāti, ko Ušakovam gaitenī apliecināja arī kāda bērna vecmāmiņa. Savukārt, Rīgas 6.vidusskolas telpās A.Čaka ielā 102, kur mācās nepilni 900 skolēni, ir aizņemtas skolas telpas, sākot no pagrabstāva līdz pat bēniņiem. Šī skola atgādina diženu koku, kur katrā pazarītē ir kāda ligzda, kurā notiek rosība. Skolā tiek īstenota arī mūzikas novirziena apmācība, tādēļ klavieres ir redzamas pat ēdamzālē, un vairākos pagrabstāva kabinetos pedagogi māca skolēnus apgūt dažādus mūzikas instrumentus.
Apmeklējot Rīgas Herdera vidusskolu, kas izvietota jūgendstila arhitektūras piemineklī, Rīgas domes pārstāvji vienojās veikt fasādes remontu, kas vairākās vietās jau ir tiktāl cietis no laika zoba, ka apdraud garāmgājējus.