Turpmāk eksāmenus skolām varētu nogādāt digitālā formātā

Digitalizētu eksāmenu piegāde tiek izmantota jau tagad, piegādājot diagnosticējošo darbu un necentralizēto eksāmenu materiālu. Arī 16.maijā latviešu valodas trešās daļas rezerves domrakstu temati tika piegādāti digitālā formā. VISC uzsvēra, ka tāpat tas būtu noticis jebkura rezerves eksāmena izmantošanas gadījumā, jo tie izglītības iestādēm iepriekš nav pieejami.

Potenciāli nākotnē ir iespējama pilnīga eksāmenu digitāla piegāde. Tas, protams, rada citus riskus, kuri ir rūpīgi jāizvērtē, akcentēja centrā. Viens no riskiem saistās ar ilgo laiku no eksāmena lejupielādes brīža, lai skolās eksāmenu darbus varētu pavairot, jo ir skolas, kurās eksāmenu kārto desmit skolēni un ir skolas ar 400 eksāmenu kārtotājiem.

"Vajadzīgs laiks, lai eksāmenu materiālu kopētu, komplektētu, izdalītu, pārliecinātos, ka katram kārtotājam ir viss nepieciešamais eksāmena materiāls un iespēja to identificēt ar katru konkrēto kārtotāju. Tas šajā gadījumā palielinātu laika posmu no brīža, kad eksāmena darbi ir zināmi izglītības iestāžu vadītājiem vai atbildīgajiem izglītības iestādēs, līdz brīdim, kad eksāmena darbi tiek nodoti kārtotājiem. Šādā gadījumā joprojām paliek cilvēkfaktora risks un uzticība izglītības iestāžu atbildīgo godprātībai," sacīja centrā.

VISC uzsvēra, ka patlaban piekoptā metode, eksāmenus nogādājot uz izglītības iestādēm tieši tādā daudzumā kā eksāmena kārtotāji, ļaujot līdz minimumam samazināt laika posmu, kad eksāmenu saturs ir zināms plašam personu lokam.

Jāņem vērā, ka pēdējos 15 gados būtiski mainījušies eksāmena darba uzdevumi. Tajos tiek iekļauti plašāki teksti, zīmējumi, tabulas un grafiki, kurus izmanto izglītojamo dažādu prasmju novērtēšanai, tāpēc eksāmenu materiāli ir apjomīgi - katrā eksāmenā vidēji ir 50 dažāda veida uzdevumi. Līdz ar to uzdevumus nevar rādīt uz ekrāniem eksāmena laikā vai nolasīt visiem priekšā - tiem ir jābūt gan skaidri saskatāmiem, gan saistāmiem ar kārtotāju, kas tos pilda, skaidroja VISC.

Scanpix

Kā vēl viens iespējamais nākotnes risinājums būtu eksāmenu kārtošana tiešsaistē, kas gan prasa lielu finanšu ieguldījumu, norāda VISC. Tāpat patlaban Latvijas skolu tīkls skolēnu skaita dažādības dēļ neļauj to pilnībā nodrošināt, jo ir nepieciešama iespēja visiem eksāmena kārtotājiem vienlaicīgi strādāt pie kvalitatīviem datoriem ar labu interneta pieslēgumu. Šis risinājums rada lielākus riskus, nekā tas ir patlaban, kārtotājiem strādājot papīra formātā. Protams, attīstoties tehnoloģijām un materiāli tehniskajam nodrošinājumam, tas ir iespējams, neizslēdza VISC.

Kā ziņots, 16.maijā pirms centralizētā eksāmena latviešu valodā bija noplūduši tā trešās daļas jeb domraksta temati. VISC norādīja, ka temati tikuši laikus mainīti pret rezerves variantiem, tādējādi netraucējot eksāmena norisi. Taču pēcpusdienā kļuva zināms, ka, iespējams, ne visi skolēni, neskatoties uz VISC norādījumiem, saņēmuši rezerves variantus. Vēlāk tapa zināms, ka esot noplūduši arī rezerves domraksta temati.

Notikušā izmeklēšanā iesaistīta Valsts policija.

Šadurskis intervijā LTV "Rīta panorāmā" norādīja, ka latviešu valodas domraksta tematus pirms centralizētā eksāmena varētu būt nopludinājusi viena persona, kura šādi rīkojusies, drīzāk vēloties negodprātīgi palīdzēt kādam radiniekam vai paziņam, nevis nopelnīt.