Latvijas Mākslas akadēmijai dramatiski nepietiek finansējuma
Šogad 28. jūnijā Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) līdzšinējo rektoru Alekseju Naumovu nomainīs jauns rektors. Šim amatam pieteikušies trīs pretendenti: LMA prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis, prorektors jaunrades un administratīvajā darbā Kristaps Zariņš un Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs Aigars Bikše. Lai noskaidrotu, kādu viņi redz LMA nākotni, Neatkarīgā uzdeva vairākus jautājumus par augstskolas mācību darba un infrastruktūras attīstību.
Arī turpmāk LMA vajadzētu būt Kultūras ministrijas pārziņā, un līdzšinējā kultūrizglītības sistēma jāsaglabā, jo tā ir veidota ciešā sasaitē ar nozari, ir pārliecināti visi trīs rektora amata kandidāti. Tāpat viņi nesaredz vajadzību pēc triju mākslas augstskolu apvienošanas - to specifika ir pārāk atšķirīga. A. Teikmanis norāda, ka tad, ja visas šīs izglītības iestādes pārietu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārvaldībā, tās, visticamāk, zaudētu, jo šobrīd IZM «attiecības ar kultūrizglītību brīžam ir pārsteidzoši pastarpinātas» un «tā neapzinās kultūras nozīmi nacionālās identitātes veidošanā», kas ir visas izglītības pamats.
Izvērtējot studiju programmas, aptaujātie atzīst, ka to skaits ir optimāls. A. Teikmanis uzsver, ka pretēji spiedienam mākslīgi saskaldīt programmas LMA ir izdevies saglabāt vienotu modeli. Tas arī bijis iemesls, kāpēc LMA atbalstījusi pāreju no studiju programmu uz studiju virzienu akreditēšanu. Diemžēl izglītības jomas pārvalde nav bijusi gatava šādām pārmaiņām, un galu galā iegūts nesaprotams hibrīds, kura rezultātā tik un tā tiek uzskaitītas un kontrolētas atsevišķas programmas.
A. Bikše pieļauj, ka varētu notikt kādas izmaiņas, nekonkretizējot - kādas, vien piebilstot, ka «reformas un pārmaiņas ir pastāvīga LMA programmu veidošanās procesa sastāvdaļa». K. Zariņš atzīmē, ka būtu svarīgi īstenot mākslinieciskajā praksē balstītu trešā studiju cikla jeb praktisko doktorantūru.
Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency
Par svešvalodu procentuālo apjomu mācību procesā - tas būtu jāatstāj pašu augstskolu ziņā, domā visi trīs pretendenti. Runājot par ārvalstu studentu piesaisti, A. Bikše uzskata, ka Erasmus programma ir liels bonuss starptautiskajai studentu apmaiņai un papildu ārvalstu studentu grupu izveide atbilstu LMA un valsts interesēm. Savukārt K. Zariņš akcentē privāto investoru atbalsta palielināšanu, līdzīgi kā tas ir ar Ināras un Borisa Teterevu fonda atbalstu. A. Teikmanis uzsver, ka ir svarīgi apzināties mērķi, kādēļ to dara. Ja tas ir peļņa - tad svarīgi ieguldīt apjomīgus līdzekļus «pievilcīga eksporta produkta izveidē», pretējā gadījumā uz mūsu valsti joprojām brauks nevis talantīgākie, bet lielākoties tie, kas nevar atļauties studēt citur. Tāda stratēģija tikai degradēs Latvijas augstākās izglītības sistēmu un attiecīgās augstskolas.
Infrastruktūras attīstība un finansējums ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem, un ir jāapzinās tā dramatiska nepietiekamība - visi trīs rektora kandidāti ir vienoti.
Tas, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts tā arī nav veikusi nopietnas investīcijas savā nacionālajā mākslas un dizaina augstskolā, ir nesaprotami, savu pārliecību pauž A. Teikmanis. «Ja mēs salīdzinām stāvokli Latvijā ar investīcijām Tallinas, Viļņas vai Polijas mākslas akadēmijā, tad politiķu rīcība Latvijā drīzāk raisa smagus jautājumus nekā sniedz vieglas atbildes.» Pieejamo iespēju robežās LMA esot cīnījusies par līdzekļu piesaisti attīstības projektu īstenošanā un turpinot cīnīties. Šobrīd cerīgi izskatoties vairāki iespējamie virzieni. Diemžēl šobrīd tieši Jāņa Kugas mājas (tā ir LMA īpašumā) projekts sastopas ar vislielāko pretestību. Lai gan, ja tas tiktu īstenots, būtu būtisks studiju procesa un reģionālas un starptautiskās sadarbības instruments, domā A. Teikmanis. Arī viņa kolēģi K. Zariņš un A. Bikše ir par J. Kugas mājas projekta īstenošanu un Oskara Kalpaka bulvāra 13. ēkas rekonstrukciju, izbūvējot bēniņu telpas, kā arī A. Briāna ielas ēku projektu, kur paredzēts veidot prototipēšanas darbnīcas Riga Makerspace.
LMA finansējums noteikti būtu jāatgriež pirmskrīzes līmenī, tas attiecas arī uz mācībspēku darba samaksu, kas nav konkurētspējīgs, teic A. Bikše. A. Teikmanis un K. Zariņš norāda, ka nekāda augstskolu īstenota ienākumu dažādošana nevar aizstāt finansējumu, valsts nodrošinātu finansējumu studijām. A. Teikmanis uzsver, ka Latvijas augstākajai izglītībai ir tikai viens loģisks finansēšanas modeļa attīstības ceļš. Līdzīgi kā Igaunijā - pilnīgs valsts nodrošināts finansējums visiem studējošajiem, kuri studē valsts valodā.