Latvijas augstskolas, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir gandrīz finansiāli visautonomākās, kas gan neattiecas uz to struktūrvienībām, kuru patstāvība ir krietni ierobežota, secināts Pasaules bankas (PB) pētījumā par Latvijas augstākās izglītības pārvaldības pilnveidošanu. Tomēr pētījums akcentē arī pārāk lielo birokratizāciju un lēno lēmumu pieņemšanu, kas kavē nozares attīstību.
Pētījuma, kas top ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu - kopumā par gandrīz 300 000 eiro, mērķis ir Latvijas augstākās izglītības modernizācijas vajadzībām atbilstoša augstskolu pārvaldība. Tā rezultāti tiek izmantoti, lai sagatavotu augstākās izglītības attīstības finansējuma programmu saturu un nosacījumus, kā arī pilnveidotu augstskolu pārvaldības normatīvo bāzi, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā teica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Šobrīd, noslēdzoties pētījuma pirmajam posmam, ir gatavi pirmie rezultāti, kas tapuši, padziļināti izpētot septiņu valsts augstskolu (Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Daugavpils universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas un Vidzemes augstskolas) iekšējo finansēšanu un pārvaldību. Visas šīs augstskolas ir pietiekami atšķirīgas, tāpēc eksperti snieguši arī individuālās rekomendācijas rektoriem. Pilns ieteikumu spektrs būs pieejams galaziņojumā, skaidroja A. Kiopa, norādot, ka pirmo posmu oficiāli pabeigs 14. jūnijā, attiecīgi iesākot otro posmu, kurā analizēs doktorantūru, akadēmiskā personāla atlasi, ievēlēšanu un atalgošanu.
Kā galvenos izaicinājumus mācību iestāžu pārvaldīšanā eksperti akcentējuši struktūrvienību finansiālās stabilitātes trūkumu, kas bremzē attīstību, kavējot arī mērķtiecīgu atbalstu inovatīviem projektiem. Kā kavējošs faktors minēts arī pārvaldības struktūras caurskatāmības trūkums, laikietilpīgs lēmumu pieņemšanas process. «Augstskolu iekšējo pārvaldību raksturo dziļi iesakņojusies demokrātijas kultūra un ļoti interaktīvi lēmumu pieņemšanas procesi, taču vienlaikus vērojams pārmērīgi liels iekšējo lēmējstruktūru skaits un līdzsvara trūkums starp koleģiālo institūciju un vadītāju personisko atbildību,» novērojuši pētnieki, piebilstot, ka ārējās ieinteresētās puses «iesaistās Latvijas augstskolu pārvaldībā, bet galvenokārt tas notiek bez formālām lēmumu pieņemšanas tiesībām un pienākumiem». Tāpat uzsvērts, ka praktiski nav snieguma stimulu studiju procesa kvalitātes veicināšanai un tā sauktās trešās misijas īstenošanai. Kritiku izpelnījušās arī augstskolu stratēģijas, kas ir pārāk vispārējas - bez fokusa. Savukārt attiecībā uz finansēšanu - tiek mudināts ieviest stimulus, kas dažādotu ienākumu avotus (no pašvaldībām, uzņēmējiem), kā arī pakāpeniski stiprināt fakultāšu, institūtu un citu struktūrvienību autonomiju, tajā skaitā - finansiālo. Ieteikts arī monitorēt finansēšanas modeļu ietekmi, būt gataviem ieviest nepieciešamās izmaiņas.