Skolu direktoru viedokļi par ieceri ieviest vidusskolās valsts aizsardzības mācību kā vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem ir atšķirīgi: no pilnībā atbalstošiem līdz strikti noliedzošiem. Vairākums iesaka atjaunot obligāto dienestu un stiprināt jaunsargu organizāciju, jo atsevišķas stundas ieviešana būtu gana problemātiska.
Pašlaik Latvijā ir 18 skolas, kas brīvprātīgi realizē valsts aizsardzības mācību, to vidū arī Rīgas 28. vidusskola, kura turklāt ir viena no tām divām izglītības iestādēm, kur šāda programma ir arī pamatskolas klasēs. Tās direktors Guntars Jirgensons teic, ka šajā skolā jau piekto gadu militāro mācību var apgūt no 7. līdz 9. klasei, bet 10. līdz 12. klašu posmā - jau kopš 2010. gada. (Pārējās 17 izglītības iestādes to sākušas vēlāk, četras tikai šajā mācību gadā.) Tie, kam militārās lietas neiet pie sirds, var izvēlēties mācīties programmu, kurā lielāks akcents likts uz eksaktajām zinībām vai biznesa pamatiem. Daudzi nākot uz šo skolu tāpēc, ka te ir šāds piedāvājums, it īpaši tie, kas savu nākotnes profesiju saista ar bruņotajiem spēkiem vai drošības struktūrām. Līdz šim skolu ļoti atbalstījusi Aizsardzības ministrija un arī Rīgas pašvaldība, tāpēc par materiālo bāzi, formastērpiem un šā priekšmeta pedagoga algu nebija jāraizējas. Kā būs ar finansējumu, ja visās skolās būs šāda programma, gan esot liels jautājums. Patiesībā lielākais klupšanas akmens var izrādīties atbilstoši pasniedzēji, jo skolā var strādāt tikai ar pedagoģisko izglītību, bet militārpersonām tādas nav. Turklāt - jābūt cilvēkam, kas spēj ieinteresēt un noturēt disciplīnu. G. Jirgensons uzskata, ka valstij noteikti vairāk jādomā par patriotisko audzināšanu un to, kas šajos nedrošajos laikos aizstāvēs valsti: «NATO ir laba lieta, taču tik ilgi, kamēr viņiem par to maksā. Līdzko naudas nebūs, arī interese mūs aizstāvēt beigsies. Ar zemessargiem un nedaudzajiem profesionālajiem karavīriem arī nepietiks.» Gan viņš, gan vairāki citi skolu direktori domā, ka vajadzētu atjaunot obligāto militāro dienestu, kā piemēru minot kaimiņvalstis - igauņi no tā neatteicās, bet Lietuvā pēc pārtraukuma to atjaunoja pirms diviem gadiem.
G. Jirgensons atgādina: ja cīņās pret Bermontu nebūtu iesaistījušies Pirmajā pasaules karā karotprasmes apguvušie, Latvijas valsts nebūtu, jo neapmācīti ļaudis vācu armiju nevinnētu.
Par šādas programmas īstenošanu ir Krāslavas valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns: gan civilās aizsardzības zinības, gan sevis un citu aizstāvēšanas prasmes, gan spēja izdzīvot ekstremālos apstākļos jaunajiem ļaudīm var izrādīties noderīgas. Viņa skolā gan esot jaunsargu organizācija, taču to iecienījuši lielākoties pamatskolnieki. Arī Mazsalacas vidusskolā jaunsargu grupā no 15 skolēniem tikai viens ir vidusskolnieks, saka skolas direktore Zaiga Ivana. Savukārt Lubānas vidusskolā šajā jomā darbojas 30 bērnu, kas ir gandrīz piektā daļa no visiem audzēkņiem. Gan Z. Ivana, gan Lubānas vidusskolas direktore Iveta Peilāne domā, ka vairāk vajag atbalstīt tieši šo organizāciju, nevis veidot kaut ko no jauna. Jo tad uzreiz rodas jautājumi: vai stundu sarakstu papildinās vēl ar vienu mācību priekšmetu? Jau tā tas ir pārslogots, no kā tad atteiksies? No matemātikas, kur vairāk stundu? Un tad atkal sāksies vaimanas, ka centralizēto eksāmenu rezultāti kritušies vēl vairāk. Un kā būs ar materiālo bāzi - vai atkal visu uzliks pašvaldību pleciem? Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs ir pārliecināts, ka atsevišķu mācību priekšmetu nevajag veidot, jo noteikti tematika pārklāsies. To var izdarīt, integrējot jau esošajos. Arī viņš iesaka veidot atraktīvāku jaunsargu organizāciju. Līdz šim viņa vadītajā skolā (par direktoru viņš kļuvis tikai šogad) tādas nav bijis, un, lai iekustinātu šo lietu, šonedēļ Ogres 1. vidusskolā viesosies Jaunsardzes pārstāvji.
«Tas viss notiek nepārdomāti. Turklāt šādas ierosmes parādās regulāri, piemēram, par veselības mācību. Nu nav tādas pārliecības, ka tas viss ir vajadzīgs un pēc kāda laika neizrādīsies gluži formāls pasākums,» rezumē I. Peilāne.