Skolēni ikdienā sporto par maz
Vairums Latvijas skolēnu, viņu vecāku un skolotāju ikdienā kustas par maz un lielākoties neizpilda Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteikto dienas fizisko aktivitāšu minimumu – secināts Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) projekta Sporto visa klase veiktajā fizisko aktivitāšu eksperimentā, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Mobilo Telefonu (LMT). Tomēr eksperimenta laikā noskaidrots, ka modernās tehnoloģijas jauno paaudzi var pamudināt pievērsties kustīgākam dzīvesveidam un ikdienas rādītājus krietni uzlabot.
Projekta Sporto visa klase eksperimenta laikā ar Garmin viedaproču palīdzību trīs mēnešus tika fiksēts skolēnu, skolotāju un vecāku pulss, kā arī nostaigāto soļu, pieveikto stāvu, fizisko aktivitāšu intensitātes minūšu un miega stundu skaits. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, lai cilvēks būtu vesels, ar stipru imunitāti, dienā jānoiet 10 000 soļi vai 7 kilometri, kā arī vismaz stundu jāveic vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes.
Kā liecina eksperimenta rezultāti, Latvijas skolēni ikdienā veic mazāk soļu, nekā iesaka PVO - 8450, bet skolotāji un vecāki ir vēl kūtrāki, noejot vien trīs ceturtdaļas no vēlamā soļu skaita dienā. Līdzīga situācija vērojama, arī vērtējot fizisko aktivitāšu intensitātes daudzumu, - skolēni ik dienu aizvadījuši vidēji 53 minūtes, aktīvi kustoties, bet pieaugušie - 26 minūtes. Turklāt bērnu fizisko aktivitāšu līmenis būtiski samazinās brīvdienās. Eksperiments atklājis arī kādu citu interesantu faktu, proti, 3. un 5. klašu skolēnus, kuru klases nepiedalās projektā Sporto visa klase un ik nedēļu skolā aizvada vien divas sporta stundas, viedaproces mudinājušas būt daudz aktīvākiem. Salīdzinot rezultātus ar projektā iesaistīto skolēnu rādītājiem, secināts, ka šie skolēni eksperimenta laikā bijuši tikpat aktīvi, cik Sporto visa klase dalībnieki, kuriem sporta stundas ir 5 reizes nedēļā.
“Mūsdienu tehnoloģijas pāris gadu desmitu laikā ir mainījušas cilvēka ierastās ikdienas gaitas. Tagad ar viedierīcēm var iepirkties, strādāt, mācīties un izklaidēties. Visaktīvāk šīs iespējas izmanto jaunā paaudze. Prieks, ka bērnu lielā interese par tehnoloģijām kalpo arī par iedarbīgu pamudinājumu veselīgam dzīvesveidam,” eksperimenta rezultātus vērtē LMT prezidents Juris Binde.
“Esmu gandarīts, ka projekts “Sporto visa klase” ir strauji attīstījies un to atbalsta projektā iesaistītie bērni, vecāki, pedagogi un pašvaldību vadītāji, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsponsors Latvijas Mobilais telefons”, izsakās Olimpiskais vicečempions un projekta idejas autors Žoržs Tikmers. “Modernās tehnoloģijas ikdienas fiziskās aktivitātes padara daudz aizraujošākas un interesantākas. Veiktais eksperiments pierādīja, ka tehnoloģijas rada sacensību atmosfēru klasē un ģimenē, kopā sacenšoties bērniem, vecākiem un visiem gūstot papildus motivāciju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm”.
Eksperimentā arī noskaidrots, ka bērniem pieaugot strauji sarūk gan to dienā noieto soļu skaits, gan fizisko aktivitāšu intensitātes minūtes. Tā piemēram, eksperimentā iesaistītie 3. un 5.klašu skolēni ik dienas ne vien veikuši PVO ieteikto fizisko aktivitāšu daudzumu, bet to pat pārsnieguši, savukārt vecāko klašu skolēni bijuši krietni mazkustīgāki un aktivitātes līmenis, tāpat kā pieaugušajiem, bijis mazāks nekā vēlamais.
Publicitātes foto
Fizisko aktivitāšu eksperimenta noslēguma pasākumā, kas 22.martā norisinājās LMT, dalībnieki ne tikai iepazinās ar eksperimenta rezultātiem, bet aktīvākie no viņiem saņēma arī simboliskus kausus, ko pasniedza godalgotie olimpieši Mārtiņš Pļaviņš un Ineta Radeviča. Skolēni kopā ar sportistiem arī aizvadīja aktīvu treniņu, lai kustību prieks un iedvesma aktīvam dzīvesveidam nepamestu arī pēc eksperimenta beigām.
LOK iniciatīva Sporto visa klase notiek jau trešo gadu, un tā piesaistījusi jau gandrīz trīs tūkstošus dalībnieku no 103 skolām. Eksperimenta ietvaros Garmin viedaproces nēsāja 30 audzēkņi no Jelgavas 4. vidusskolas 3., 5., 9., un 12. klases, kā arī 10 bērnu vecāki un 10 skolotāji. Tā laikā viedaproces fiksēja eksperimenta dalībnieku nostaigāto soļu, pieveikto stāvu, fizisko aktivitāšu intensitātes minūšu skaitu, kā arī pulsu. Eksperimenta laikā tā dalībnieki kopīgi nogāja 4 960 445 soļu (3779 km), pieveica 8 033 stāvus un aizvadīja 35 885 fizisko aktivitāšu minūtes, kas vienāds ar laiku, kurā var noskriet 136 maratonus.
Eksperiments norisinājās trīs mēnešus, un dati tika analizēti apkopotā veidā.