Pedagogu darba kvalitātes sistēmā daudz robu
Saeimas opozīcijas partiju deputāti savākuši 21 parakstu, kas nepieciešams, lai vērstos Satversmes tiesā ar iesniegumu pret pedagogu kvalitātes pakāpju piešķiršanas kārtību. Proti, skolotājiem, kas nepaguva pieteikties līdz 2016. gada 31. maijam uz kādu no tām, kā arī tiem, kam tās šogad beidzas, jābūt tiesībām uz profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu.
Patlaban to nevar izdarīt, jo uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto jaunās kvalifikācijas pakāpju piešķiršanas sistēmu varēs pieteikties tikai no šā gada 1. septembra. Nozares arodbiedrība to vērtē kā visai negatavu un neskaidru.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) rosināja parlamentāriešus vērsties Satversmes tiesā saistībā ar kvalitātes pakāpju piešķiršanas kārtību, jo tie arodbiedrības biedri, kuru tiesības tika pārkāptas, paši nevēlējās piedalīties tiesvedībā. Noteikumi paredz, ka vajadzīgi vismaz 20 fizisko personu paraksti. «Jau šonedēļ iesniegums ar parakstiem nonāks Satversmes tiesā,» informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Par nule tapušo kvalifikācijas piešķiršanas sistēmu, kurai pieteikties varēs no šā gada 1. septembra (pārejas posms paredzēts līdz 2019. gada 1. septembrim), arodbiedrība neesot «stāvā sajūsmā». Lai gan tikusi izveidota darba grupa, kurā bija arī LIZDA pārstāvji, pēdējos trīs mēnešus tā neesot tikusi sasaukta. Diemžēl arī tās iesniegtie priekšlikumi neesot sadzirdēti, tāpēc rodoties jautājumus, kāpēc tika tērēts laiks un enerģija, ja nav nekādu rezultātu - neapmierinātību pauž I. Vanaga. Atliek vienīgi cerēt, ka 23. martā paredzētajā darba grupas sēdē izdosies vēl ko mainīt.
Tiesa, LIZDA strādājusi arī pie sava alternatīvā varianta, taču tās padome galu galā nolēmusi turpināt sadarbību ar IZM, panākot, lai jaunajā modelī tiktu iestrādāti arodbiedrības priekšlikumi. Līdz šim gan vienīgais, kas ir ņemts vērā, ir samazināts birokrātiskais slogs. «Mēs gribam panākt, lai skolotājs tiktu nevis vērtēts vairākkārt (arī akreditējot skolu tas tiek darīts), bet vienreiz, un nevis uz trim gadiem, kā šobrīd rosina IZM, bet gan uz pieciem,» norāda I. Vanaga. Tāpat svarīgi būtu, lai piemaksu par pakāpi aprēķinātu no visas slodzes, ne tikai no kontaktstundu apjoma. Joprojām nav skaidrs, cik daudz tiks maksāts par katru pakāpi, ir vien skaidrots, ka nauda būs lielāka nekā iepriekš un summa starp zemāko un augstāko pakāpi pedagogiem varētu atšķirties četras reizes. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis vien licis saprast, ka «gribētu palikt» pie jau esošajiem 11 miljoniem eiro, līdz ar to skaidrs, ka naudu varēs palielināt, tikai samazinot skolotāju skaitu, kam šīs pakāpes tiks. Tāpat IZM paudusi, ka tās būs pieejamas 80% pedagogu, un šādas «kvotas» arodbiedrībai nešķiet pieņemamas.
Jāatgādina, ka IZM pārraudzībā ir aptuveni 33 000 pedagogu, no tiem 23 000 ir kāda no piecām kvalitātes pakāpēm. Tiek prognozēts, ka 80% būs pirmā pakāpe, 15% - 2. pakāpe, 5% - augstākā jeb trešā pakāpe. Lai pieteiktos kādai no tām, jābūt vismaz trīs gadu pedagoģiskajam stāžam, vismaz 15 darba stundu slodzei, no kurām septiņas ir mācību stundas/nodarbības, kā arī jāiesniedz dokumenti.