Papildu finansējuma samazinājums izglītības nozarei ir nepieļaujams un var radīt neprognozējamas sekas, samazinot Latvijas starptautisko konkurētspēju izglītībā un zinātnē, kā arī veicinot studentu došanos studiju gaitās uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, uzskata Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edgars Bērziņš, komentējot Pasaules Bankas (PB) ierosinājumu samazināt finansējumu izglītības nozarei.
Studenti aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL) un Izglītības un zinātnes ministriju nepieļaut turpmākus augstākās izglītības finansējuma samazinājumus, kas varētu būtiski ietekmēt Latvijas ilgtspējīgu attīstību, zinātniskā potenciāla aizplūšanu uz ārzemēm un kavēt ekonomikas atveseļošanās procesus.
LSA skaidro, ka pēc tam, kad 2009.gadā finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai veidoja 47%, vēl lielāks samazinājums ir nepieļaujams.
No PB tehniskās palīdzības misijas ieteikumiem LSA secina, ka PB iesaka samazināt valsts finansēto budžeta vietu skaitu augstskolās. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) ir parakstījusi rīkojumu, kas paredz 2010.gadā samazināt valsts finansēto budžeta vietu skaitu par 174 vietām, kopumā starp augstskolām sadalot 25 738 budžeta vietas. Ņemot vērā prognozējamo vidusskolu absolventu skaita sarukšanu, šis samazinājums nav dramatisks, taču samazinājums par 50% var izrādīties liktenīgs Latvijas augstākajai izglītībai.
LSA skaidro, ka, 2010.gadā valsts finansējumu 50,3 miljonu latu apmērā samazinot uz pusi, arī budžeta vietu skaits saruks līdz 12 869 valsts finansētajām budžeta vietām, kas palielina augsti kvalificēta darbaspēka emigrācijas draudus un studējošo emigrācijas apmēra pieaugumu kopumā, tādējādi "iedragājot Latvijai svarīgu tautsaimniecības nozaru attīstību un pastāvēšanu".
Tāpat LSA izsaka nopietnas bažas par PB tehniskās palīdzības misijas ieteikumu, kas saistās ar finansējuma samazināšanu studējošo kreditēšanai un stipendiju fonda samazināšanai. Šī brīža ekonomiskajos apstākļos studējošo kreditēšana ir sociālais instruments, kas nodrošina plašas sabiedrības daļas piekļuvi iespējām iegūt augstāko izglītību.
Vairāk nekā 70% no Latvijas studējošajiem studiju maksas segšanai ņem kredītu, līdz ar to studējošo kreditēšana ir nozīmīgs atbalsta mehānisms vienlīdzīgu iespēju radīšanā visiem sabiedrības slāņiem.
LSA uzsver, ka ir nepieciešams saglabāt stipendiju fondu šī brīža apmērā un to palielināt, pilnībā dalot studējošā ikmēneša patēriņa izmaksas vienlīdzīgās daļās starp studējošo un valsti. Līdz ar to LSA kategoriski iebilst pret stipendiju fonda samazināšanu, kas šobrīd nodrošina sociālās aizsardzības rīka funkciju, ļaujot studēt arī studējošajiem ar apgrūtinātiem materiālajiem apstākļiem.