RPIVA protestē pret likvidāciju

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) mācībspēki un studenti vakar devās protesta gājienā, piestājot pie Saeimas, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Augstākās izglītības padomes un Ministru kabineta un iesniedzot vēstuli ar 4000 studentu, akadēmiskā personāla un administrācijas darbinieku parakstiem, pieprasot saglabāt augstskolu.

Vakar pie Saeimas pulcējās aptuveni 150 protesta gājiena dalībnieku. Viņu rokās bija plakāti, kas pauda: «RPIVA ir un būs!», «Rokas nost no mūsu akadēmijas!», «RPIVA - mūsu, ne jūsu!» Tādi paši lozungi tika skandēti arī skaļi, ko vēl ik pa brīdim akcentēja tauru skaņas. Pie protestētājiem piestāja daži deputāti, un tiem RPIVA Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča pauda, ka tas, kas te notiek, skar ne tikai akadēmiju, bet visu augstāko izglītību. Tas, kā notiek reorganizācija, neliecina par demokrātiskām metodēm demokrātiskā valstī. Viņa arī akcentēja to, ka augstskola sevi pierādījusi kā ļoti labu izglītības ieguves vietu, tāpēc būtu saglabājama tās autonomija.

Arī RPIVA rektore Daina Voita neslēpa sašutumu par veidu, kā līdz šim notikusi atbildīgās nozares ministrijas komunikācija ar augstskolu. Vai tas esot normāli, ka, jau aicinot uz pirmo tikšanos, IZM pieprasījusi ierasties teju ar visu aprakstāmās mantas sarakstu? Pat līdz šim laikam nekas neesot mainījies - augstskolai nākoties ik brīdi dzirdēt jaunus un jaunus melus, kas to diskreditē un maldina sabiedrību. Tiek runāts par reformām, bet patiesībā nav pat to plāna. Uzstādījumi nepārtraukti mainoties, un tas attiecas arī uz filiālēm: te tiek paziņots, ka no tām atteiksies, tad atkal, ka nē - tās tiks saglabātas. Kā vārdā tas notiek: kāpēc tiek likvidētā spēcīgākā pedagoģiskā augstskola ar spēcīgām zinātnē balstītām saknēm, viņai neesot atbildes. Pat Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks esot uzsvēris, ka RPIVA ir ļoti spēcīga augstskola.

Apstājoties pie IZM ēkas, citu saukļu vidū arvien biežāk atskanēja arī aicinājumi pēc K. Šadurska demisijas (ministrs gan tobrīd nebija Latvijā, bet gan pasaules izglītības forumā Londonā). Studentu pārstāvji ministrijā ienesa vēstuli ar parakstiem. Viņus pieņēma ministra preses sekretārs Mārtiņš Langrāts, valsts sekretāre Līga Lejiņa un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Tikmēr IZM pārstāve pie ministrijas ēkas stāvošajiem protestētājiem izdalīja Vēstījumu studentiem, kurā tika uzsvērts, ka līdz ar RPIVA pievienošanu LU studentiem tiks saglabātas tādas pašas tiesības un studiju iespējas kā līdz šim. Tāpat uzskaitīti jau iepriekš izskanējušie apgalvojumi: pirmkārt, ka RPIVA reorganizācija nav nekas jauns, jo par to nopietni diskutēts jau pēdējo piecu gadu laikā, otrkārt, Latvija iet to pašu ceļu, ko citas Eiropas valstis, veicot augstskolu konsolidāciju, un, treškārt, pedagoģijas studijas klasiskā daudznozaru universitātē cels skolotāja profesijas prestižu.

***

Viedokļi

Tālis GŽIBOVSKIS, RPIVA pasniedzējs:

- Mani vecvecāki vienmēr uzsvēra: ir cilvēks un nav cilvēka, ar to domādami morālās vērtības. Tas attiecas arī uz izglītības nozares vadītājiem. Ja tie ir profesionāli un atbildīgi, tad lietas notiek pavisam citādi. Šīs spēlītes, kā var nodēvēt notiekošo, skar ne tikai RPIVA, bet augstāko izglītību kopumā. Varu ar pilnu pārliecību teikt - mūsu augstskolas vietā varēja būt jebkura cita. Reformas ir vajadzīgas, bet ne tādā veidā. Aicinu sabiedrību: turam acis vaļā un domājam, ko darām!

Lauma DŪMIŅA, RPIVA Studentu parlamenta prezidente:

- Gājienā devāmies, lai ne tikai skaļi protestētu, bet arī iesniegtu vēstuli ar parakstiem dažādās atbildīgajās institūcijās. Tie ir nevis pāris simti, bet 4000 cilvēku, kas ir pret reorganizāciju. Sliktākais, ka patlaban esam informācijas trūkumā, jo pamatā visu uzzinām tikai caur medijiem. Turklāt viss notiek sesijas laikā, kas rada studentiem vēl lielāku stresu, jo nezini, kas notiks tālāk. Nedomāju, ka tas ir pareizi. Cerību, ka mūs sadzirdēs, gan neesam atmetuši.

Ausma ŠPONA, RPIVA pasniedzēja:

- Ja valsts domā par bērniem, par vidi, kurā tiek skoloti pedagogi - it īpaši pirmsskolas un sākumskolas, kas ir visa pamats, tad valsts domā par nākotni. Ja likvidē šādu izglītošanas vietu, tas nozīmē izsist tautas izglītībai pamatu zem kājām. Tas ir bīstami! Nesaprotu, kāpēc valdība to neaptver un tiek runāts tikai par naudu. Ak, vajag Latvijas Universitātei naudu, tad jālikvidē laba augstskola! Pareizi jau te izskanēja: tā nav reorganizācija, tā ir likvidācija. Es pat teiktu tā - valdība rīkojas kā valsts ienaidnieks, nevis valsts vadītājs.

Marija ONGA, RPIVA studente:

- Mēs šeit esam, lai mūs beidzot sadzirdētu. Ticam, ka vēl ir laiks, lai apturētu augstskolas likvidāciju un 1. septembrī mēs joprojām būtu RPIVA studenti. Lai gan šogad beigšu akadēmiju, kļūstot par pirmsskolas un sākumskolas pedagogu, cīnos arī par citu tiesībām mācīties un pabeigt šeit, nevis LU. Kad tiek runāts par to, ka tas notiek reformas ietvaros, mēs tam neticam - iespējams, ka uz papīra tā arī ir, bet ne dzīvē.



Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.