Drabešu internātskola cīnās par izdzīvošanu

SKOLĒNU SKAITS SARŪK. Mazajā galā katrā klasē ir vien daži bērni, vairāk to ir 7. līdz 9. klasēs. Tikai daļa no viņiem ir vietējie, pārējie ir no tuvākām un tālākām pašvaldībām – pat no Rīgas, skaidro skolas direktore Sarmīte Čemme (pa labi) © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Drabešu internātpamatskola Amatas novadā ir viena no 15 šāda veida izglītības iestādēm, kas līdz šim bija valsts finansētas. Taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau pērn izlēma no 2018. gada 1. janvāra tām naudu vairs nedot, tāpēc pašvaldībām jādomā, vai spēs turpmāk internātskolas uzturēt. Arī Amatas novadā par to tiek domāts, un Drabešu internātskola, iespējams, pārtaps par amatu skolu.

Amatas novadā ar pieciem tā pagastiem ir astoņas teju pilna spektra izglītības iestādes: sākumskola, trīs pamatskolas (vienu no tām šajā mācību gadā pārņēma no kaimiņu pašvaldības), vidusskola, speciālā un arī vispārizglītojošā internātskola, kā arī mūzikas un mākslas skola. Tiesa, arī šeit nav gājusi secen skolu slēgšana un reorganizēšana. Pērn beidza pastāvēt Sērmūkšu pamatskola, bet Amatas pamatskola pilnībā pārcēlusies uz Ieriķiem (pirms tam tajā mācījās 1. līdz 4. klases). Nu jādomā, ko darīt ar Drabešu internātpamatskolu.

Vairākums no citām pašvaldībām

Skola ir celta īpaši šim nolūkam 1959. gadā. Sākotnēji tajā mācījās vairāk nekā 200 bērnu, nu to skaits, gadiem ejot, ievērojami sarucis. Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atceras, ka vēl pirms pieciem gadiem te bija 107 audzēkņi, bet šobrīd mācās tikai 46. Visi, protams, nav Amatas novada bērni, tikai 14 esot vietējie. Pārējie nāk to tuvākajām pašvaldībām, bet ir arī no tālākām vietām. Visvairāk bērnu ir tieši 7. līdz 9. klasēs, jo tieši pusaudža gados rodas grūtības ar skološanos, disciplīnu un visu pārējo. Šie bērni ne vienmēr ir no trūcīgām ģimenēm, bet visus viņus vieno tas, ka vecāki vai nu nemāk viņus audzināt, vai arī ir pārāk noslogoti (it īpaši, ja audzina viens no vecākiem), teic skolas direktore Sarmīte Čemme.

Pārsteidzīgs solis

Amatas novada domes priekšsēdētāja uzskata, ka IZM lēmums atteikties no šo skolu uzturēšanas ir pārsteidzīgs, jo ir bērni un vecāki, kam šāds modelis ir nepieciešams. Esot arī tādi vecāki, kas gatavi maksāt par šiem pakalpojumiem, lai tikai izrautu savas atvases no iepriekšējās vides (piemēram, Spāres speciālajā skolā no 76 skolēniem mācās 18 rīdzinieku). Piektdienās visi bērni dodas uz mājām, neviens nepaliek skolā, līdz ar to viņu saites ar ģimeni paliek gana ciešas.

Skolas direktore S. Čemme vērš uzmanību uz tiesībsarga teikto, ka viena trešdaļa ģimeņu Latvijā ir trūcīgas, un tas nozīmē, ka šādas izglītības iestādes daudziem varētu būt risinājums. Te bērniem tiek nodrošināta ne tikai vispārējā, bet arī interešu izglītība, un ilgus gadus skola lielu akcentu likusi uz sportu, šeit izaugušas veselas sportistu paaudzes. Nav mazsvarīgi arī tas, ka internātskolā tiek iemācītas pašapkalpošanās iemaņas, bērni tiek radināti pie noteikta režīma. Viņa uzskata, ka skolām vajadzētu nevis par visām varītēm cīnīties par katru bērnu, bet tiešām izvērtēt, vai labāk viņam nebūtu mācīties internātskolā. Jo tas, ka Drabešos viss tiek nodrošināts uz vietas un nav arī lieku kārdinājumu, kā tas ir pilsētās, nereti daļai pusaudžu ir ļoti mobilizējoši. Reizēm jau gan gadoties pa kādam skolēnam, kuru nekā nevar noturēt skolā. Tā šobrīd 9. klasē esot meitene, kurai tūlīt būs 18 gadu un kura skolu neapmeklē.

Ambiciozs plāns

Tiesa, patlaban skola strādā vairs tikai ar puselpu, jo no vēl pērn esošajiem 30 pedagogiem te palikuši tikai 20, plus vēl seši tehniskie darbinieki. Direktore atzīst: ļoti izjūtot to, ka neesot vairs atbalsta personāla - ne psihologa, ne logopēda, ne sociālā pedagoga. No tiem nācies atteikties, jo šīm skolām krietni apcirpts finansējums. Ja nebūtu pašvaldības, te, iespējams, vispār būtu divas klases ar dažiem skolotājiem. Vietvara piemaksājot trīs likmes un arī skolas direktorei, kurai pretējā gadījumā būtu tikai pusslodze. Ar valsts piešķirto naudu, kas gadiem vienam bērnam bijusi vien 85% no paredzētā, tik tikko pietiek skolas uzturēšanai, par remontiem un ko citu nemaz nedomājot.

Ja šo skolu slēdz, tad jādomā - kā to izmantot. «Šādās izglītības iestādēs ir ļoti grūti ievietot ko citu, jo ēka ir celta kā skola - divos stāvos gari koridori, klases,» atzīst E. Eglīte. Problēma ir arī tā, ka Drabešos ir vēl sākumskola, kas atvērta 1994. gadā kā bērnudārzs, vēlāk izveidojot arī pirmās četras klases (patlaban tur mācās 37 bērni). Šobrīd strādājot pie modeļa, kas paredz uz šo divu skolu bāzes, piesaistot arī Spāres speciālo skolu, izveidot Drabešu internātskolas telpās jaunu izglītības iestādi - Drabešu amatu pamatskolu, kuras audzēkņi varēs apgūt arī amata prasmes. Tāda ideja radusies, jo blakus internātskolai Drabešu muižas ēkā ir Amatu māja. Daļu internāta plānots saglabāt, jo sākotnēji tas bija paredzēts 250 bērniem, bet daļa ēkas tiks pārbūvēta par dzīvokļiem, jo pēc tiem esot pieprasījums. Iecere esot ambicioza, taču vietvara ir pilna apņēmības to realizēt.



Latvijā

Valdībā otrdien izcēlās asas diskusijas starp satiksmes ministru Kaspars Briškens (P) un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) par ideju pirmajā kārtā paralēli pārrobežu savienojuma izveidei izvērtēt Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas un Rīgas lidosta-Misa tehniski-ekonomisko pamatojumu.

Svarīgākais