Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka augstākās izglītības reformu pamatā jānotiek Latvijas Universitātes kā jēdziena saturiskai un organizatoriskai paplašināšanai, tajā ietverot visas valsts dibinātās augstskolas, kas realizē zinātnē sakņotas studiju un pētnieciskās programmas.
Šādu priekšlikumu Vētra izteicis vēstulē, kas nosūtīta premjeram Valdim Dombrovskim (JL).
Savukārt pašreizējās valsts dibinātās augstskolas varētu iet trīs ceļus - vai nu aktīvi un pilnvērtīgi iesaistīties jaunās valsts universitātes veidošanā, vai arī kļūt par pašvaldību augstskolām, vai tiktu ierosināts valsts augstskolas nodot privatizācijai.
Tādejādi reformas rezultātā Latvijā būtu trīs veida augstskolas. Viena būtu valsts dibinātā augstskola - Latvijas Universitāte, kas darbojas atvasinātas publiskās personas statusā. Paralēli tam pastāvētu pašvaldību augstskolas, kas darbojas pašvaldību nodibinājumu vai SIA statusā un nav atvasinātas publiskas personas, kā arī juridisku vai fizisku personu dibinātās privātās augstskolas.
Vētra arī uzsvēris, ka reformas procesā nebūtu "pareizās" vai "nepareizās" augstskolas, bet visas būtu līdzvērtīgas jaunās Latvijas Universitātes veidotājas.
Starp iemesliem, kādēļ nepieciešama augstākās izglītības reforma Latvijā, Vētra min ierobežotos cilvēkresursus kā studējošo atlasē, tā arī akadēmiskā personāla piesaistē, proti, visās valsts dibinātajās augstskolās pilna laika klātienē studē tikai 28 000 cilvēku, bet visā augstākās izglītības un zinātnes sektorā kopā darbojas tikai 4000 personu ar doktora grādu.
Nākamais arguments par labu reformai ir valsts budžeta finansējuma ierobežotās iespējas, kā sakarā Vētra uzsver, ka jau "labajos laikos" finansējums augstākajai izglītībai bijis vairākas reizes zemāks nekā citās Eiropas valstīs, ar kuru augstākās izglītības sistēmu kvalitāti Latvijai bija jākonkurē.
Par labu pārmaiņām runā arī līdzīgu vai pat vienādu studiju programmu nekontrolējama izveide dažādās valsts augstskolās. Tās savā starpā spiestas konkurēt nevis ar kvalitāti, bet gan par pieeju jau tā trūcīgajiem augstākās izglītības resursiem. Par pārmaiņu nepieciešamību liecina nepieciešamība nodrošināt vienādu pieeju studiju vietu finansēšanai visās studiju programmās, kas nodrošina līdzīgas kvalitātes studijas, un valsts varas un daudzveidīgo valsts augstskolu savstarpējās neuzticības pieaugums, kas kavē pieņemt jauno Augstākās izglītības likumu, nodot nekustamos īpašumus atvasinātajām publiskajām personām, kā arī pilnvērtīgi īstenot fundamentālo augstskolu autonomijas principu.
Reformas mērķis būtu konsolidēt publiskajā sektorā pieejamos cilvēkresursus, materiālos, informācijas un finanšu resursus, nodrošinot līdzīgas kvalitātes augstākās izglītības pieejamību visā Latvijas teritorijā, un saglabāt līdzsvaru publiskā un privātā sektora attīstībā, vienlaikus novēršot resursus izniekojošu studiju procesa dublēšanos.
Tāpat būtu jārada priekšnoteikumi būtisku normatīvo aktu pieņemšanai, jāvienkāršo augstākās izglītības struktūra, padarot to caurskatāmu, saprotamu, tādu, kas veicina neuzticības samazināšanos un dialoga attīstību starp valsts varu, darba devējiem un augstskolām. Galarezultātā varētu izveidot Eiropas vienotajā augstākās izglītības telpā konkurētspējīgu publiskā sektora zinātnes universitāti, kas garantē kvalitatīvu studiju un pētniecības iespēju pieejamību Latvijas un starptautiskā kontekstā.
Pēc AIP priekšsēdētāja domām, optimālais reformas īstenošanas laiks būtu līdz 2011.gada 1.septembrim, bet gadījumā, ja šādas reformas saņemtu valsts varas politisko atbalstu un un reformas īstenošanas gaitā adekvāti respektētas visu iesaistīto institūciju vajadzības, šī reforma varētu tikt īstenota jau līdz nākamā gada 1.septembrim. Reformai tāpat būtu nepieciešams atbilstošs finansējums.
Tāpat tiek prasīts, lai klīniskās universitātes slimnīcas, klīniskie institūti tiktu iekļauti jaunās valsts universitātes sastāvā vai to statuss tiek mainīts tā, ka ārstnieciskā procesa vadību realizē apvienotā universitāte.
Vēstules noslēgumā tiek uzsvērts, ka Latvijā praktiski nepastāv alternatīvi risinājumi augstākās izglītības sistēmai. "Reformas materiālie un finanšu ieguvumi tās racionālā īstenošanas gaitā ir acīmredzami," raksta Vētra, piebilstot, ka sabiedrībā ir prognozējami zaudējumi pastāvošajās vērtību sistēmās, taču nav nenovēršami.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā vairāki akadēmisko aprindu pārstāvji vēstulē Dombrovskim aicināja nekavējoties sākt strukturālās izmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē.
Vēstulē bija norādīts, ka pašreizējās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas kapacitāte ir nepietiekama Latvijas stratēģisko mērķu sasniegšanai, jo, kaut arī valsts ilgstoši varējusi lepoties ar lielāko studentu skaitu Eiropā, skaitliskie rezultāti zinātnē nav pārliecinoši, proti, Latvijas augstskolās kopumā nav vairāk zinātņu doktoru kā vienā universitātē ārvalstīs.
"Latvijas tālākai attīstībai ir nepieciešamas tādas strukturālas pārmaiņas augstākajā izglītībā un zinātnē, kas nodrošinātu uzsvaru uz Latvijas stratēģiskajām vajadzībām atbilstošu rezultātu sasniegšanu, kvalitatīvu lēcienu Latvijas izglītības un zinātnes sektoru starptautiskajā konkurētspējā, akadēmisko, finanšu un infrastruktūras resursu koncentrāciju un maksimālu atdevi no pieejamiem budžeta līdzekļiem," uzskata akadēmiskās vides pārstāvji.
Atbildot uz vēstulē izteikto aicinājumu, premjers uzdeva ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) vadībā izveidot darba grupu, kurā kā Kampara vietniece darbojas izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Darba grupai uzdots izstrādāt reformu pasākumu kopumu, lai palielinātu starptautisko konkurētspēju augstākajā izglītībā un zinātnē.
Ministru prezidents norādījis, ka, ņemot vērā vēstulē pausto viedokli par augstākās izglītības un zinātnes sistēmas pašreizējo situāciju Latvijā un nepieciešamajām reformām tajā, valdībai ir nekavējoties jāuzsāk darbs pie tādu procesu virzīšanas, kas sekmētu šo sektoru stratēģisko attīstību, kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī valsts budžeta līdzekļu visaugstāko atdevi un izlietojuma maksimālu efektivitāti izglītībā un zinātnē.
Ekonomikas ministram un izglītības un zinātnes ministrei līdz vakardienai bija uzdots sniegt Ministru prezidentam informāciju par patlaban notiekošajām un vidējā termiņā plānotajām reformām, kas būtu vērstas uz izglītības un zinātnes sistēmas attīstību un ar to saistītā potenciāla izmantošanu Latvijas valsts salīdzinošās konkurētspējas uzlabošanā.
Pēc Vētras domām, tas, ka tieši ekonomikas ministram uzdots izveidot un vadīt darba grupu, kas uzsāks darbu pie strukturālajām izmaiņām augstākajā izglītībā, liek domāt par noturīgo ieskatu, ka augstākās izglītības sistēma pati ir tik iesīkstējusi, ka uz adekvātām reformām nav spējīga, vai arī, ka reformām ir paredzēts tīri ekonomisks raksturs.
"Akadēmiskās sabiedrības viedokļu apritē ir arī pavisam konkrēti priekšstati par nepieciešamajām pārmaiņām Latvijas augstākās izglītības sistēmā," uzsvēris AIP priekšsēdētājs.