RPIVA plus LU: divi labi, viens – vēl labāks?

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina virzīt uz priekšu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) un Latvijas Universitātes (LU) reorganizācijas «projektu», lai jau februārī to iesniegtu valdībā. RPIVA vadība gan vērš uzmanību uz to, ka joprojām nav saņēmusi no IZM dokumentu par likvidāciju, nemaz nerunājot par valdības lēmumu. Izskatoties arī, ka ministrijai nekāda pedagoģijas izglītības jomas reformu plāna neesot, vien divu augstskolu apvienošana.

Līdz šim IZM notikušas sešas konsultācijas, kurās kopumā piedalījušies 87 dalībnieki: no Latvijas Studentu apvienības, LU, Mūzikas akadēmijas, Sporta akadēmijas, reģionālajām augstskolām, pašvaldībām, kuru teritorijā ir RPIVA filiāles, kā arī vakar - ar akadēmijas vadību. Vietvaru pārstāvji galvenokārt uzsvēruši, ka jānodrošina izglītības pieejamība arī turpmāk, «reģionā iesakņota darbaspēka sagatavošanā», un, ja tā notiek, tad atbalstot abu augstskolu reorganizāciju, preses konferencē skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.

Savukārt universitāte apliecinājusi, ka tā pārņems filiāļu tīklu, kā arī visas 30 studiju programmas, nodrošinot, ka 3514 tajās studējošie turpina un pabeidz mācības un iegūst diplomu. Līdz 2019. gada akreditācijai LU jāveic vēl kāds nopietns mājasdarbs, proti, konsolidēt studiju programmas, samazinot to skaitu un nodrošinot modernu kompetenču pieejā balstītu saturu. Gan A. Kiopa, gan ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka no 900 studiju programmām vajadzētu atstāt 600. Kritēriji tam, ko cirpt un ko atstāt, būšot gan zinātniskie rādītāji, gan programmu kvalitāte, gan studējošo skaits, viņu darba gaitas un alga (te liels atbalsts būs nesen izveidotais studējošo un absolventu reģistrs). Tas, protams, skars arī pedagoģiju - tās studiju programmas piedzīvos izmaiņas. Tas arī palīdzēšot nonākt pie optimālā studentu skaita, sagatavojot tik daudz jauno pedagogu, cik nepieciešams Latvijas skolās, nevis veidojot «pārprodukciju». A. Kiopa uzsvēra arī, ka RPIVA akadēmiskais personāls necietīs pārņemšanas periodā, taču nevarot garantēt, ka visiem būs darbs arī pēc 2019. gada, kad programmas tiks samazinātas. Tad tikšot atstāti labākie un kvalitatīvāk strādājošie. (Kuluāros runā, ka ap to laiku filiāļu tīkls varētu ievērojami sarukt, ja ne vispār pazust.) Šādi soļi došot iespēju četru gadu laikā ieekonomēt 5 miljonus eiro, ko izmantos pedagoģijas izglītības stiprināšanai.

Katrā ziņā sola, ka šogad nevienu citu augstskolu konsolidācijas šķēres neskars, tikšot novērsta vien programmu dublēšanās. Tas, ka sākts tieši ar RPIVA, darīts tāpēc, ka izglītības joma ir IZM prioritāte un «pedagogiem ir jābūt pieejamai» tādai akadēmiskajai videi, kāda tā ir LU. Turklāt kopā salikti divi labi spēlētāji, veidojot vēl labāku, akcentēja A. Kiopa. Jāņem vērā, ka pedagoģiju var apgūt sešās augstskolās, bet studentu skaits sarūk, un optimizācijai būtu jābūt. IZM pārstāve nenoliedza, ka RPIVA sniegums ir labs, tā arī izpildījusi nosacījumu specializēties - tās joma ir pirmsskolas speciālistu sagatavošana, ir arī izstrādājusi kompetences. Arī zinātniskais darbs savulaik novērtēts ar trim ballēm, kas nozīmē - spēcīgs vietējais spēlētājs. K. Šadurskis gan šajā ziņā vērsis uzmanību uz to, ka RPIVA pēdējos piecos gados zinātniskās publikācijas bijušas vien deviņas, kamēr LU - 1700, un šie skaitļi runājot paši par sevi.

RPIVA rektores vietniece izglītības jautājumos Inese Freiberga Neatkarīgajai to nosauca par ļoti nekorektu informāciju. Vakar, tiekoties ar IZM pārstāvjiem (vismaz šoreiz uzaicinājums nebija nodot īpašumu, bet akcents likts uz programmām), nācies secināt, ka ir tikai vēlme likvidēt RPIVA, bet nekāda konkrēta pedagoģijas izglītības refromu plāna nav. Izskatoties, ka ievēro principu: vispirms pievienosim, tad domāsim, ko darīt. Viņa arī norādīja, ka joprojām no IZM nav saņemts nekāds oficiāls lēmums par likvidāciju. To ministrija soloties nosūtīt mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Pats galvenais - nav arī valdības lēmuma, tik vien kā vispārīgi augstākās izglītības plānošanas dokumenti, uz ko atsaucoties IZM.