Plašu ažiotāžu izglītības jomā pagājušajā nedēļā sacēla Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei (LU). Šodien- abas organizācijas vienlaicīgi sasauca preses konfenerces, paužot katra diametrāli pretēju viedokli: IZM neslēpa, ka tikšot reorganizēts viss RPIVA tīlks, t.i., visas reģionālās nodaļas. Savukārt RPIVA uzsver, ka ministrija rīkojas nekorekti, nesaskaņoti un "uz savu roku".
Šodien notikušajā preses konferencē RPIVA vadība un studenti norādīja, ka IZM darbojas uz savu roku, taču tikšanos ar ministriju akadēmijas pārstāvji pagaidām neplāno. Izbrīnu par akadēmijas reorganizāciju izrādīja arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, jo iecere nav izdiskutēta ar profesionāļiem.
Tāpat arī preses konferenci šodien organizēja IZM, kura norādīja: esot plānots reorganizēt visu RPIVA tīklu Latvijā, nododot visas filiāles LU rīcībā. Plānots, ka RPIVA tiks nodota LU līdz ar 2017. gada augustu. Jāpiebilst, ka RPIVA augstskolai ir Alūksnes filiāle, Bauskas filiāle, Cēsu filiāle, Jēkabpils filiāle, Kuldīgas filiāle, Madonas filiāle, Tukuma filiāle, kā arī Ventspils filiāle.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis norādījis, ka RPIVA reorganizācija četru gadu laikā ļautu ietaupīt piecus miljonus eiro.
Savukārt LU ir atteikusies piedalīties izglītības sistēmas reorganizācijā, kas notiek šādā nedemokrātiskā formā un veidā, kā IZM ir uzsākusi komunikāciju par RPIVA pievienošanu LU.
Tāpat šodien rīkotajā preses konferencē RPIVA rektore Daina Voita kopā ar LU prorektoru Valdi Segliņu paziņoja, ka neatbalsta nedemokrātisku augstskolu reorganizēšanu. Ar precīziem paziņojumu tekstiem iespējams iepazīties pielikumā.
Tikmēr portāls pietiek.com ziņo - patreiz notiekošais ir tikai "ziediņi", jo, glābjot uz bankrota nonākušo Latvijas Universitāti, esot plānota vēl vairāku augstskolu reorganizēšana.
pietiek.com vēsta- neoficiāli tapis zināms, ka plāni ir daudz grandiozāki un LU pievienot grasās visas reģionālās un nelielās augstskolas šādā veidā un šādā secībā.
1.solis: RPIVA pievienošana LU (RPIVA Kuldīgas, Tukuma, Ventspils filiāles pievienošana Liepājas Universitātei, RPIVA Cēsu filiāles pievienošana Vidzemes augstskolai). Reorganizācijas termiņš - 31.08.2017.
2.solis: Liepājas Jūrniecības koledžas pievienošana RTU, Daugavpili medicīnas koledžas pievienošana Daugavpils Universitātei. Reorganizācijas termiņš - 31.08.2017.
3.solis: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju pievienošana LU. Reorganizācijas termiņš - 31.08.2018.
4.solis: Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pārņemšana no Kultūras ministrijas IZM pārziņā un pievienošana LU (veidojot jaunu augstskolu - Latvijas Kultūras universitāti, veidojot to kā LU aģentūru). Reorganizācijas termiņš - 31.08.2018.
5.solis: Daugavpils Universitāti, Vidzemes augstskolu, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolu, Liepājas Universitāti pārveidot par Latvijas Reģionālo universitāti. Reorganizācijas termiņš - 31.08.2018.
Imesls ir gauži triviāls - LU maksātnespēja un mēģinājums glābt šo augstskolu no bankrota. Lūk, daži skaitļi.
2015.gadā studējošo skaits LU salīdzinājumā ar 2010.gadu ir ievērojami samazinājies. Ja 2010.gadā LU bija 17 994 studentu, tad 2015.gadā to skaits saruka līdz 13 055 jeb par 27,4%.
Turklāt studējošo skaits kopš 2010.gada samazinās katru gadu, bet īpaši strauji ir krities par maksu studējošo skaits - par 45,4%.
LU budžeta kopējie ieņēmumi kopš 2010.gada no 85,2 miljoniem eiro ir pieauguši līdz 102,6 miljoniem eiro. Tomēr jāatzīmē, ka lielu daļu no šī ieņēmumu pieauguma veido dažādu Eiropas struktūrfondu projektu finansējums un LU aģentūru (zinātniskie institūti un koledžas) budžeta finansējums. Ja aplūko LU ieņēmumus, atskaitot šos finansējumus, tad izrādās, ka LU ieņēmumi 2015.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu ir kritušies par 5,7 miljoniem eiro jeb 11,1%.
Lai finansētu visus plānotos izdevumus un investīcijas, LU sākot ar 2012.gadu ir bijusi spiesta ņemt ilgtermiņa aizņēmumus, un 2015.gada beigās tie ir sasnieguši jau 9,2 miljonus eiro.
Ļoti būtiski 2015.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu ir pieaugušas LU īstermiņa saistības - no 15,0 miljoniem eiro līdz 30,4 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā LU apgrozāmie līdzekļi ir nevis pieauguši, bet gan samazinājušies no 24,9 miljoniem eiro līdz 15,2 miljoniem eiro.
Tas norāda, ka LU finansiālais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies. Ja 2011.gadā LU īstermiņa likviditātes koeficients (apgrozāmie līdzekļi pret īstermiņa saistībām) bija 1,66, tad 2015.gadā tas samazinājās līdz 0,50. Šāds koeficients ir uzskatāms par nepietiekamu un liecina par to, ka LU atrodas sarežģītā finanšu stāvoklī un tās īstermiņa saistības divas reizes pārsniedz apgrozāmos līdzekļus.
Neoficiāli arī zināms, ka LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš apbraukājis reģionālo augstskolu rektorus un piedāvājis siltas vietiņas LU, ja viņi atbalstīs augstskolas pievienošanu LU. Diez vai pats Segliņš un uzrunātie rektori atzīsies, ka šādas vizītes ir bijušas, tomēr žurnālistiem būtu vērts painteresēties.