Vētra: Nav zināms, RPIVA pievienošana LU nodrošinās izglītības kvalitātes kāpumu
Pašlaik vēl nevar atbildēt, vai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), spēs nodrošināt augstākās izglītības kvalitātes kāpumu, aģentūrai LETA atzina Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra.
Voita aģentūrai LETA norādīja, ka viņa pati patlaban ir atvaļinājumā, taču viņas kolēģi gatavo pretargumentus ministrijas pozīcijai saistībā ar lēmumu RPIVA reorganizēt.
"Manuprāt, tas ir antidemokrātiski, ka par šādiem lēmumiem uzzinu no preses," sacīja Voita, piebilstot, ka šajā gadījumā viņa nesaskata "procesu caurspīdīgumu", par ko savos atzinumos iepriekš runāja Pasaules bankas eksperti.
Jautāta par to, vai ar viņu iepriekš pārrunāta augstskolas iespējamā reorganizācija, Voita pauda, ka "vispār nekas nav ticis pārrunāts".
Viņa uzsvēra, ka nav pret reformām augstākajā izglītībā, taču ir jānotiek sarunām, kurās tiek atrasti labākie situācijas risinājumi.
Savā sociālā tīkla "Facebook" kontā RPIVA raksta, ka "IZM paziņojums ir maldinošs, jo par augstskolas reorganizāciju ir tiesības lemt tikai Ministru kabinetam". "Darbs un studijas RPIVA turpinās," teikts augstskolas paziņojumā. RPIVA pauž uzskatu, ka nav objektīvu iemeslu reorganizēt pedagoģijā spēcīgāko augstskolu Latvijā. Plašāku informāciju RPIVA sola sagatavot tuvākajā laikā.
Kā ziņots, IZM pieņēmusi lēmumu ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
IZM skaidroja, ka augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju.
IZM ieskatā ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām, pārliecināti IZM.
Konsolidācijas rezultātā netikšot radīti finansiāli zaudējumi studējošajiem, kā arī netiks ierobežotas viņu tiesības uz izglītību, jo par līdzšinējo studiju maksu viņi studijas varēs turpināt citās augstākās izglītības iestādēs. Studējošajiem tikšot nodrošināta iespēja turpināt studijas Latvijas Universitātē, kas īsteno visus akadēmijas īstenotos studiju virzienus, kā arī atbilstošajos studiju virzienos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Banku augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē.
Filiālēs studējošajiem tikšot dota iespēja turpināt studijas vai nu savam profilam atbilstošā programmā kādā no reģionālajām augstskolām - Liepājas Universitātē, Vidzemes Augstskolā, Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Ventspils Augstskolā, vai arī neklātienē LU, Banku augstskolā, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā vai Rīgas Tehniskajā universitātē.
Reorganizāciju plānots pabeigt līdz 2017.gada augustam. Izmaiņas studiju procesā stāsies spēkā 2017./2018.akadēmiskajā gadā.
RPIVA ir IZM padotībā esoša valsts dibināta augstskola, kas dibināta 1994.gada 10.maijā. 2016./2017.akadēmiskajā gadā tajā ir 3514 studējošie. No kopējā studējošo skaita 565 jeb 16% studē par valsts budžeta līdzekļiem un 2949 jeb 81% - nepilna laika studijās par maksu. Akadēmijai ir astoņas filiāles dažādos Latvijas reģionos: Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī. Filiālēs kopumā studē 998 nepilna laika studējošie.