Šogad beidzot dienas gaismu ieraudzīja ilgi marinētais jaunais pedagogu algu modelis. Jāteic, rezultāts nozari stipri šokēja, jo daudzi nevis piedzīvoja darba samaksas kāpumu, bet kritumu. It īpaši lielu robu maciņā izjuta Rīgas, Pierīgas skolas un valsts ģimnāzijas, kā arī mazās skolas. Savukārt pirmsskolas un profesionālās ievirzes pedagogi 680 eiro par likmi saņems tikai 2017. gadā – vieni 1. septembrī, otri – 1. janvārī.
Kad februārī Latvija tika pie jaunas valdības, izglītības un zinātnes ministra krēslu Mārītes Seiles vietā ieņēma Kārlis Šadurskis, kas jau savulaik pāris gadus bija apguvis šo amatu. Jau ar pirmajām dienām viņš apņēmās ķerties klāt galvenajai nozares prioritātei - pedagogu algu reformai. Tā jau trīs gadus bija iestrēgusi nepārtrauktās darba grupās, diskusijās, un nebija skaidrs, kāds un vai vispār būs iznākums. Lai gan sākotnēji tika solīts, ka visi punkti uz i tiks salikti jau pavasarī, taču galu galā Ministru kabinetā dokumenti nonāca vien jūlijā. Uz papīra viss izskatījās skaisti: turpmāk vispārējo pedagogu darba slodzi aprēķinās par 30 stundām 680 eiro apmērā (iepriekšējo 420 eiro vietā, ko aprēķināja par 21 stundu), ieskaitot gan nodarbību vadīšanu un gatavošanu, gan arī rakstu darbu labošanu, konsultācijas, individuālo darbu ar skolēniem, klases audzināšanu, metodisko darbu izglītības iestādē, projektu vadību un citas aktivitātes. Tiesa, notika arī citas izmaiņas, proti, skolēnu un skolotāju proporcijas koeficienti (iepriekš tie bija divi: novadiem - 1 pret 8,12, pilsētām - 1 pret 10,35) tika sadalīti septiņās kategorijās, visvairāk kāpinot šo skaitli lielajām pilsētām un Rīgai (attiecīgi 15,5 un 16,5), tādējādi apcērpot summu, kas paredzēta par vienu skolēnu. Vēlāk gan izrādījās, ka arī par kvalifikācijas pakāpēm pedagogi saņems mazāk (it īpaši ceturtās un piektās pakāpes), jo par tām tiek maksāts, ņemot vērā tikai kontaktstundas, nevis visu slodzi kā iepriekš. Dažs labs tāpēc zaudēja teju 100 eiro. Bet pirmsskolas, mūzikas un mākslas pedagogi ar lieliem cīniņiem panāca to, ka, ja ne šogad, tad nākamgad arī viņiem pienāksies algas pielikums. Par spīti tam visam, ministrs postulēja, ka vinnētāji būs vairākums nozarē strādājošo un tikai 12% pašvaldību saņems mazāku mērķdotāciju.
Oktobrī, kad beidzot skolu kontos nonāca nauda, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība paziņoja, ka 72% Latvijas izglītības iestāžu ir lielāks finansējums, gan uzreiz piebilstot, ka arī tajās ne visi skolotāji būs ieguvēji. Tā arī notika - it īpaši zaudēja tie, kam ir mazs stundu skaits un nav iespējas tās «pielasīt klāt», strādājot vairākās vietās. Taču izrādījās, ka arī izslavēto valsts ģimnāziju pedagogi bija mīnusos, un Rīgas pašvaldība cēla trauksmi: vairāk nekā ceturtā daļa galvaspilsētas skolotāju saņēmuši mazāk nekā iepriekš - arī tie ar augstākajām kvalitātes pakāpēm un izciliem skolēniem, kas guvuši labus rezultātus starptautiskās olimpiādēs. Rīgas dome pat vērsās Satversmes tiesā pret IZM, taču tas viss beidzās bez rezultātiem. K. Šadurskis izveidojušos situācija skaidroja ar to, ka Latvijā vidēji skolotāji strādā nepilnu slodzi - it īpaši mazajos novados mazajās skolās tā nav lielāka par 0,69, bet pat Rīgā tā ir 0,8. Saknes šai problēmai esot meklējamas nesakārtotajā izglītības iestāžu tīklā un tajā, ka pašvaldības nevēlas to optimizēt. Ja tas tiktu darīts, skolēnu skaits skolās būtu lielāks, un sekojoši - pedagogu algas lielākas. Tāpat vietvaras vainojamas pie tā, ka IZM pārskaitītās mērķdotācijas tiek pārdalītas, jo daļa naudas, kas domāta lielajām skolām, aiziet mazajām. Lai pamudinātu pašvaldības mainīt šo situāciju, IZM ir iecerējusi nākamgad izstrādāt Latvijas ideālo skolu tīkla kartējumu. Kā paraugs tiek minēta Bauska, kas tādu jau izveidojusi, paredzot atstāt tikai divas vidusskolas Bauskā un četras sākumskolas novadā. Te vēl jāatgādina, ka IZM turpmāk ir paredzējusi zināmas ietekmes sviras, piemērojot mazākus koeficientus ne tikai ar minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai, bet arī pamatskolām, ja tām 7.-9. klašu posmā, piemēram, lauku skolās, bērnu būs mazāk par 27.
