Pagājis jau gads, kopš Saeima uzdeva valdībai izstrādāt vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimālo pārklājumu un to pieejamību. Līdz šim gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vien spējusi palielīties ar svešām spalvām, proti, Bauskas novada pētījumu par tās teritorijā esošo skolu pārklājumu un tā optimizācijas iespējām, kas gan arī ar oriģinalitāti neizceļas.
IZM paredzējusi slēgt līgumu (90 000 eiro piešķirot no tā saucamajām deputātu kvotām) par Latvijas skolu tīkla optimizācijas pētījumu ar SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta, kas izstrādāja līdzīgu plānu Bauskas novadam. Cik ilgā laikā tas varētu tapt, uzņēmuma galvenais redaktors Jānis Turlajs Neatkarīgajai nevarēja pateikt. Visticamāk, ka gads būtu nepieciešams, taču - kamēr līgums nav slēgts, nekādas detaļas izpaust nevarot.
Arī Bauskas novada vadībai pasūtījuma pētījums neizmaksāja lēti - apmēram 8000 eiro, un nekādus lielos pārsteigumus tas nepiedāvāja. Patiesībā pētnieku redzējums sakrīt ar pašvaldības viedokli par to, kā būtu sakārtojams izglītības iestāžu tīkls, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē atzina J. Turlajs. Un tas ir šāds: vidusskolas atstājamas tikai Bauskā, piedāvājot novada bērniem mācīties Bauskas Valsts ģimnāzijā vai Bauskas 2. vidusskolā. Jau slēgta Mežotnes internātvidusskola, un pieņemts lēmums no 2018. gada 1. septembra Īslīces un Uzvaras vidusskolas reorganizēt par pamatskolām. Taču tas vēl nav viss: plāns paredz vēl skarbākus soļus - tikai četru sākumskolu atstāšanu pagastos, plus vēl par sākumskolām pārveidot Skaistkalnes un Pilsrundāles vidusskolas blakus novados. Savukārt ieteikts slēgt Mežgaļu skolu, izvietojot tur Zemessargu mācību centru, bet Mežotnes un Ozolaines skolās atstāt tikai bērnudārza grupas. Tas viss tiek pamatots ar skaitļiem, kas runājot paši par sevi. Pirmkārt, demogrāfiskie rādītāji, kas turpina kristies. Bauskas novadā desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits sarucis par ceturtdaļu, bet, piemēram, Dāviņu pagastā - pat par trešdaļu. Vairāk nekā puse novada iedzīvotāju koncentrējas ap pilsētu, un arī ienākumus pašvaldības kasē ienes teritorija ap Bausku. Tāpat par ekonomiski pamatotiem nevar dēvēt līdzšinējos skolēnu pārvadājumus uz skolām, ko liecina bērnu dzīvesvietu dati, kad tie uzlikti uz papīra, skaidroja
J. Turlajs. Tā no Bauskas pievārtes uz Īslīci ved bērnus, kamēr pašas Bauskas skolas ir noslogotas vien par 50%. No Dāviņiem skolēnus vadā uz Ozolaini pa grunts ceļu, nevis uz Bausku pa asfaltēto, kurš ir arī īsāks.
Ja pētījums tiks realizēts dzīvē, tad būs vēl citi ieguvumi, ne tikai optimāli izmantots skolu tīkls, kas nestu arī ekonomiju ēku uzturēšanas izmaksās - no pašreizējiem 4,7 miljoniem eiro uz 3,34 miljoniem eiro gadā, un šo ietaupījumu varētu novirzīt pārējo izglītības iestāžu modernizācijai. Uzlabotos arī izglītības kvalitāte, interešu un sporta nodarbību pieejamība, kā arī pieaugtu pedagogu algas: par 40 stundu darba nedēļu (ieskaitot piemaksas par audzināšanu, burtnīcu labošanu, konsultācijām, interešu nodarbībām u.c.) pēc nodokļu nomaksas samaksa būtu ap 1000 eiro uz rokas. J. Turlajs arī pauda, ka pie reorganizācijas bija jāķeras krietni agrāk - jau pirms desmit gadiem. Bauskas novada pašvaldības pārstāvji gan norādīja, ka pārmaiņas kavē ne tikai iedzīvotāju pretestība, kas nevēlas atstāt pagastus bez skolas, bet arī tas, ka pašvaldības deputātu sastāvā ir četri skolu direktori, kas noteikti iebilst pret reorganizācijām, līdz ar to īstenot tās esot teju neiespējami.
Savukārt Saeimas deputāti vērsa uzmanību uz vājajām vietām pētījumā: tajā nav izvērtēti skolu kvalitātes rādītāji (tas neesot bijis galvenais akcents, bilda J. Turlajs), kā arī tas, ka vecāki var saviem bērniem izvēlēties tās skolas, kuras viņi vēlas. Līdz ar to nevar rēķināties, ka pēc skolu slēgšanas vai reorganizācijas visi vienoti dos priekšroku Bauskas skolām.