Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nejūtas vainīgs par mērķdotācijas nekorekto sadali. Tas, ka 1,7 miljoni eiro, kas bija paredzēti pedagogu algām, tikai pēdējā brīdī, iejaucoties nozares arodbiedrībai, neaizplūda citā virzienā, nekādā ziņā neesot akmens izglītības jomas vadītāja un viņa padoto dārziņā. Arī disciplinārlietas ierosināšanai ministrs neredz pamatojumu, jo nekāds pārkāpums taču neesot noticis.
Vairāki Saeimas deputāti Pieprasījumu komisijas sēdē vēlējās dzirdēt K. Šadurska skaidrojumu par disciplinārlietas ierosināšanu tam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbiniekam, kurš devis rīkojumu 1,7 miljonus eiro izlietot nevis pedagogu darba samaksai, bet citiem mērķiem. (IZM to gribēja izmantot internātskolu uzturēšanai, bet Finanšu ministrija vēlējās vispār šo summu nozarei atņemt.) Viena no pieprasījuma autorēm deputāte Inga Bite vērsa uzmanību, ka šīs lietas izskatīšana tiek novilcināta. Vēl līdz šim ne rakstu galu nav saņēmusi ne Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), ne premjers. Arī deputāti atbildi uz ministram adresētajiem jautājumiem (diemžēl ļoti formālu) saņēmuši vien pēdējā brīdī, kas liecinot gan par IZM, gan paša ministra attieksmi.
K. Šadurskis skaidroja, ka no premjera Māra Kučinska (kurš arī IZM rakstīja gandrīz mēnesi), kam LIZDA nogādāja pedagogu savāktos 17 000 parakstu, vien 24. novembrī saņēmis rezolūciju, kurā norādīts, ka jāiepazīstas ar arodbiedrības prasībām un jāsniedz atbilde gan LIZDA, gan premjeram. Tas jāizdara mēneša laikā, tāpēc to arī izdarīs. Uz I. Bites pārmetumiem, ka IZM ietaupītos līdzekļus neizlietoja to pedagogu grupu darba samaksai, kas visvairāk cieta reformas dēļ, K. Šadurskis atbildēja, ka diskusijas par jauno modeli bija tik garas, līdz ar to nebija iespējams pieņemt grozījumus ar īsākiem pārejas periodiem, piemēram, interešu izglītības pedagogiem. Taču tam, ka 1,7 miljonu eiro sadale pašvaldībām tik ilgi tikusi virzīta uz Ministru kabinetu apstiprināšanai, viņam īsti skaidrojuma nebija - «cik ātri varot, tik ātri arī strādājot». Arī par dienesta izmeklēšanu vai soda piespriešanu K. Šadurskim neesot daudz ko komentēt, jo par ko tādu varot runāt tikai tad, ja ir aizdomas par pārkāpumu. Bet nekas tāds nav noticis, tāpēc nekāda izmeklēšana nenotiek un nenotiks. Turklāt M. Kučinska rezolūcijā neesot nekas minēts par disciplinārlietu. Rakstisku pierādījumu tam, kas un kad izteicis priekšlikumu par 1,7 miljonu eiro virzīšanu citiem mērķiem, ministram neesot, jo «IZM nav tik birokratizējusies vide, lai katra kolēģa darba sarunas tiktu ieprotokolētas vai stenografētas».
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga gan uzsvēra, ka reforma jau tā gana sāpīgi atsaucās uz daudziem pedagogiem - gan valsts ģimnāzijām, gan mazajām skolām, un šie 1,7 miljoni bija papildu darvas piliens viņu kausā. Viņai tomēr gribētos zināt, kas devis mutisku rīkojumu. Daļēji jau no atbildēm gan esot skaidrs, ka vidusmēra ierēdnis šādus lēmumus nevarēja pieņemt. Katrā ziņā viņa un pedagogi vēloties vienu: lai nekas tāds vairs neatkārtotos.
Komisija ar balsu vairākumu noraidīja iesniegto pieprasījumu piemērot sodu un ministram «publiski atvainoties nozarē strādājošajiem par sākotnēji nekorekti virzīto mērķdotācijas sadalījumu un pieļauto atalgojuma samazinājumu pedagogiem mācību gada pirmajos mēnešos». Komisijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis gan atgādināja par šīm prasībām, uz ko K. Šadurskis vēlreiz uzsvēra, ka par sodiem nevar runāt, ja pārkāpums nav noticis. Savukārt par atvainošanos ministrs vien novilka izteiksmīgu: nūū, kuru klātesošie varēja interpretēt, kā nu vēlējās.