Minimālo algu par likmi pedagogiem līdz 2022.gadam cer kāpināt līdz 900 eiro

© Nora Krevneva / f64

Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem līdz 2022.gadam cer kāpināt līdz 900 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošs pedagogu darba samaksas pieauguma grafika projekts.

Minimālās algas likmes kāpināšana vispārējās izglītības, pirmsskolas, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes, interešu izglītības pedagogiem pie esošajām pedagoģiskajā likmēm varētu notikt pakāpeniski, sākot ar 2018.gada 1.septembri, kad minimālo likmi ir vēlme kāpināt līdz 710 eiro. Patlaban minimālais atalgojums par likmi ir 680 eiro.

Vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī - minimālā darba alga par likmi varētu kāpt par 40 eiro, sasniedzot 750 eiro. Par 40 eiro atalgojums par likmi augtu arī turpmākos divus gadus, 2021.gada 1.septembrī sasniedzot 830 eiro. Tam sekotu likmes palielinājums par 70 eiro, minimālajai algai par likmi pedagogam pieaugot līdz 900 eiro. Kā liecina grafika projekts, 900 eiro kā minimālo atalgojumu par likmi varētu maksāt no 2022.gada 1.septembra.

Lai palielinātu minimālo algu par likmi, papildu būtu nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Lai nodrošinātu 710 eiro atalgojumu par likmi, 2018.gada četriem mēnešiem papildu būtu nepieciešami aptuveni 6,8 miljoni eiro, no kuriem 3,8 miljoni eiro būtu nepieciešami vien vispārējai izglītībai.

Savukārt zemākā atalgojuma par likmi paaugstināšanai līdz 900 eiro jau papildu būtu nepieciešami aptuveni 112,7 miljoni eiro.

Daļa šim mērķim nepieciešamā papildu finansējuma varētu nāktu no izglītības tīkla sakārtošanas rezultātā ietaupītajiem līdzekļiem, tos saglabāt izglītības finansēšanas sistēmā, primāri tos novirzot pedagogu darba samaksas pieauguma grafika nodrošināšanai.

Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks izstrādāts īpašā darba grupā, kurā darbojās Izglītības un zinātnes ministrija, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Nacionālā kultūras centrs, Pārresoru koordinācijas centrs.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais