Valsts prezidents var arī neizsludināt lojalitātes grozījumus Izglītības likumā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis var neizsludināt vakar Saeimā pieņemtos Izglītības likuma grozījumus, bet jāsaprot, vai atgriezt iespējams tikai šo likumu vai arī tā ietekme uz budžetu ir tik liela, ka atpakaļ būtu jāatdod viss valsts budžeta likumprojekts, aģentūrai LETA skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.

Grozījumi līdz ar citām izmaiņām nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā tā lūgs Vējonim likumu neizsludināt.

Meistere skaidroja, ka Valsts prezidenta kompetencē ir neizsludināt Saeimā pieņemtos likumus, nododot tos otrreizējai caurskatīšanai parlamentā.

Saskaņā ar Satversmes 71.punktu desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

Vienlaikus Meistere uzsvēra, ka ir jāsaprot, vai atgriezt iespējams tikai Izglītības likumu vai arī tā ietekme uz budžetu ir tik liela, ka Saeimai atpakaļ būtu jāatdod viss valsts budžeta likumprojekts.

Valsts prezidentam nav tiesību neizsludināt likumu, ja steidzamības kārtas piemērošanu tam atbalstīja divas trešdaļas Saeimas deputātu, skaidroja Meistere. Izglītības likums par steidzamu tika atzīts 31.oktobra sēdē. Par steidzamības noteikšanu balsoja 54 deputāti, bet 33 balsoja pret, kas nenodrošina divas trešdaļas deputātu balsu.

Juridiskais birojs, izskatot likumprojektu par Izglītības likuma grozījumiem, jau iepriekš rosināja to izņemt no budžeta paketes, jo likumprojektā nesaskatīja ietekmi uz budžetu. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrija pirms otrā lasījuma iesniedza alternatīvu priekšlikumu redakciju.

Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka, ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai un citām komisijām un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms.

Kā ziņots, Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. Likuma izmaiņas atbalstīja 56 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.

Likumprojekta autore - Izglītības un zinātnes ministrija - skaidro, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm.

Likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.