Tā sauktos lojalitātes grozījumus Saeimā šonedēļ tomēr skatīs kopā ar nākamā gada valsts budžeta paketi, par spīti izglītības nozarē strādājošo rosinājumam šo jautājumu apspriest un skatīt atsevišķi. Lai gan dokumentā veiktās korekcijas nav nekāds uzlabojums un joprojām nav skaidrs, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) traktē jēdzienu lojalitāte, visticamāk, grozījumi saņems zaļo gaismu jau šonedēļ.
Lai gan valdība 4. oktobrī atbalstīja šos Izglītības likuma grozījumus, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur skatīts šis jautājums, deputātu vairākums nobalsoja par to izņemšanu no valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketes. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis gan apelēja pie parlamentāriešu sirdsapziņas, pastāvot uz to, ka grozījumi jāpieņem steidzamības kārtā, pretējā gadījumā viss pārāk ievilksies un pārkāpumi un tiesiskais nihilisms tikai padziļināsies. Turklāt viņš norādīja: «lojalitātei» ir tieša ietekme uz budžetu, jo, lūk, Izglītības kvalitātes valsts dienestam pieaugs darba apjoms un vajadzēs palielināt štatu par deviņām vienībām un līdz ar to arī finansējumu - nākamgad būs papildus nepieciešami 244 638 eiro. Lai pārliecinātu, ka vilcināties nedrīkst, ministrs pat solījās slēgtā sēdē nosaukt konkrētas skolas un skolotājus, kas būtu uzskatāmi par Latvijas valstij nelojāliem.
Finansisti atbalsta steidzamību
Taču izskatās, ka ārkārtas sēdi nevajadzēs sasaukt, jo pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja šo grozījumu virzīšanu tālāk kopā ar valsts budžetu, neņemot vērā Izglītības komisijas kolēģu ieteikumu skatīt šo jautājumu ierastajā, nevis steidzamības kārtībā. Arī K. Šadurska preses sekretārs Mārtiņš Langrāts apliecināja: zaļā gaisma saņemta! Likumprojekts, ņemot vērā aizrādījumus un piepalīdzot Saeimas juristiem, esot koriģēts, nodalot atsevišķi lojalitāti pret valsti un otro tās daļu - dabu, darbu, sabiedrību un kultūru. Arī pats ministrs komisijas sēdē norādīja, ka nepareizā attieksme ir izslēgta, lai vienai daļai pedagogu nerastos aizdomas par cenzūras ieviešanu. Viņš gribot nomierināt visus Latvijas pedagogus: Latvijā cenzūras nav un nebūs!
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga ar notikušo ir neapmierināta. Kad Saeimas Budžeta un finanšu komisijā vērsusi uzmanību uz Izglītības komisijas lēmumu, saņēmusi vien atbildi, ka šajā lietā galvenais vārds pieder finansistiem.
«Netika ņemti vērā arī arodbiedrības iebildumi, ka precizējumi, ar kuriem sēdē nāca klajā ministrs, nav apspriesti ne Izglītības komisijā, ne arī ar sociālajiem partneriem. Arī atgādinājums, ka Saeimas juridiskais birojs rosināja šo jautājumu izskatīt rūpīgāk, palika bez ievērības,» norādīja I. Vanaga.
Attieksme pazūd, jēga nemainās
Tas, ka no dokumenta pazuduši vārdi par «nepareizās attieksmes veidošanu», neko daudz nemaina. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle vērsa uzmanību, ka patiesībā precizējumi nekādus uzlabojumus nav ieviesuši: «Nepareizā attieksme ir izņemta, taču tā pati doma palikusi - vien izteikta citiem vārdiem.» Tagad ir noteikts, ka atlaist varēs pedagogus, ja viņi neaudzina krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus. Tajā pašā laikā joprojām neesot atšifrējuma, ko ministrija saprot ar vārdu lojalitāte, jo nekur grozījumos nav atrodams jēdziena skaidrojums. «Esam par to, ka tas bija jāņem laukā no budžeta. Ir daudz citu iespēju, kā koriģēt šīs lietas. Patiesībā pietiek jau ar darba likumdošanu. Tas viss kaut kā ļoti iet rokrokā ar tikumības grozījumiem Izglītības likumā. Tas viss skolotājiem liek justies arvien tramīgākiem un ierobežotākiem,» uzsvēra A. Melle.
Aizdomīga vienotība
Viņa uzskata, ka tas ir nepieredzēts precedents, ka šādus grozījumus izskata valdības sēdē, nevis tā, kā tam vajadzētu notikt - ar iesaistītajām pusēm un ekspertiem. Nekā citādi kā par neprofesionalitāti un nekorektumu to nevarot nodēvēt. Tāpat neesot saprotams, kāpēc tas viss bija jāiestrādā likumā, ja reiz tas jau tur bija kopš 2015. gada. Arī I. Vanaga K. Šadurska rīcību raksturo kā «izrādīšanos no spēka pozīcijām». Varot tikai minēt, kādas vienošanās un zemūdens akmeņi ir tam visam apakšā - kāpēc budžeta komisijas pozīcijas deputāti tik vienoti virzīja šo jautājumu tālāk? Viņa pieļauj, ka, «visticamāk, tas arī aizies». Katrā ziņā LIZDA esot solījusi, ka sekos līdzi balsojumam un atspoguļos to savā mājaslapā.