Lojalitātes likumu grib bīdīt kopā ar budžetu

Izglītības likuma grozījumus, kas paredz no darba nekavējoties atlaist Latvijas valstij nelojālus pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus, nozares ministrija ir plānojusi steidzamības kārtā izbīdīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu, neizejot parasto kārtību, kad tos parasti apspriež Saeimas atbildīgajā komisijā un izskata trīs lasījumos. Vakar Saeimas komisijā deputātu vairākums pēc kaismīgām debatēm atbalstīja ierosinājumu skatīt šo jautājumu atsevišķi no budžeta.

Mēģinot pamatot, kāpēc ir tik svarīgi pieņemt šos «lojalitātes grozījumus steidzamības kārtā kopā ar budžetu, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atsaucās uz ziņojumiem no Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) un drošības iestādēm. Viņš arī solīja deputātiem slēgtā sēdē minēt konkrētas skolas un personu vārdus, kas ir izrādījuši nelojalitāti Latvijas valstij. Šajā sarakstā nav tikai krievu, bet arī latviešu nacionālradikāļi, jo lojalitātei un nelojalitātei nav tautības, uzsvēra ministrs. Diemžēl līdz šim viss apstājās pie soda mēru neesamības, un pat Rīgas 40. vidusskolas krievu valodas un literatūras skolotājs Vladislavs Rafaļskis pēc tam, kad bija publiski atzinis, ka ir nelojāls šai valstij, nekādu sodu neesot saņēmis.

Tāpat K. Šadurskis jautājuma steidzamību skaidroja ar to, ka jāstiprina IKVD kapacitāte, lai pievērstu lielāku uzmanību šiem gadījumiem. Tāpēc IZM pieprasa papildināt dienesta štatu ar deviņām amata vienībām, kas gadā prasītu no valsts 244 638 eiro. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) papildu naudas neesot, tad tam esot tiešā ietekme uz nākamā gada budžetu. Ministrs arī taisnojās, ka tās nav jaunas likuma normas (tas, ka pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem jābūt lojāliem valstij un tās Satversmei, likumā tika iekļauts jau pērnā gada vasarā), tāpēc arī nav vajadzības iziet visu apli. Ja to tomēr darīšot, tad tas viss ievilksies un turpināsies pārkāpumu un tiesiskā nihilisma padziļināšanās.

Deputāti gan neslēpa šaubas, vai tiešām šie grozījumi būtu «jāpalaiž vienotā projektā», nevis atsevišķi - izdiskutējot ar nozarē strādājošiem un izskatot Saeimā trīs lasījumos, jo «tas taču skars cilvēku likteņus», akcentēja Askolds Kļaviņš. Komisijas vadītāja Ilze Viņķele uzskata, ka steigai nav pamatojama un «jāprecizē sodu trepes, novēršot iespēju, ka tas varētu tikt staipīts un dažādi interpretēts». Viņai pievienojās pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, vēršot uzmanību uz to, ka šobrīd vēl joprojām likuma grozījumu anotācijā lasāmi vārdi par pareizās attieksmes iemācīšanu un lojalitāti. Jādefinē būtu, kas ar to domāts, pretējā gadījumā tas izskatās pēc instrumenta, kas var tikt izmantots, lai atbrīvotos no neērtiem pedagogiem un skolu vadītājiem. «Pedagogi šos grozījumus nesaprot, un tādi, kādi tie ir šobrīd, apdraud skolotāju profesionālo brīvību,» uzsvēra I. Vanaga. Viņa esot par to, ka šādas problēmas ir jārisina, bet ne ar šādām metodēm. Arī Ernesta Glika Alūksnes ģimnāzijas direktora vietniece Ilga Ozoliņa pauda savu sašutumu par šādas likuma normas nepieciešamību. Kas tad tagad būšot - IKVD kā tādi izmeklētāji ieradīsies skolās, lai lemtu, kurus rosināt atlaist un kurus ne? Vajag būt pašiem lojāliem - sākot ar valdību un parlamentāriešiem, tad nebūs jāsāk meklēt nelojālos pa skolām.

IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pēc sēdes Neatkarīgajai teica, ka šis jautājums saistīts arī ar skolu direktoru vērtēšanas jauno kārtību, kuru plānots ieviest no 2017. gada 1. janvāra. Tā paredz, ka viņi tiek izvērtēti, ņemot vērā veselu kritēriju kopumu, reizi sešos gados kopā ar mācību iestādes akreditāciju, bet pašvaldība skolas vadītāju izvērtē reizi divos gados. Pirmajā gadījumā direktori saņem atzīmi piecu ballu sistēmā, nosakot, ka piektais līmenis ir pats augstākais. Ministru kabineta noteikumu projekts arī paredz, ka ar tiem, kam ir pats zemākais rādītājs, IKVD var rosināt pašvaldību kā darba devēju pārtraukt darba attiecības kā ar amatam neatbilstošo. Attiecībā uz strīdiem par «lojalitātes» saturisko pusi viņa norādīja, ka jau tagad ir spēkā norma, kas paredz: gan pedagogiem, gan direktoram jābūt lojāliem pret valsti un Satversmi. Un IKVD jau tagad kontrolē šo noteikumu ievērošanu, un vājais punkts tajā visā ir vienīgi soda piemērošana. Arī «tikumības likumā» ir gana stingri atrunāts, kas jāievēro skolēnu audzināšanas darbā, proti, pedagoga rīcība nevar būt vērsta uz PSRS un nacistiskās Vācijas noziegumu un īstenotā genocīda slavināšanu, attaisnošanu un aicināt likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību. Šī norma jau šobrīd ir iestrādāta MK noteikumos, uzsvēra I. Juhņēviča.