Valdība pagaidām neatrod naudu studentu budžeta vietu saglabāšanai

Līdz ar to lēmuma pieņemšana tiek atlikta uz divām nedēļām.

Lai gan lēmuma pieņemšana tika atlikta, diskusijas par šo jautājumu bija visai emocionālas. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) aicināja kolēģus saprast, ka ar pašreizējo finansējumu augstākās izglītības nozarē nebūs iespējams panākt mācībspēku paaudžu nomaiņu.

Patlaban ministrija esot izvēles priekšā - nepalielināt atalgojumu vai samazināt budžeta vietu skaitu. Šadurskis uzsvēra, ka gadījumā, ja tiks samazināts budžeta studiju vietu skaits, tiks dots negatīvs signāls par stabilitāti Latvijā, kas studentiem var likt pamest valsti un studēt ārvalstīs. Viņš vaicāja, kādu atbildi sniegt studentiem. Uz to Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atbildēja, lai saka, ka jāstudē Latvijā un situācija ir stabila.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) minēja, ka resursus, protams, var atrast, tomēr tas nozīmē finansējuma atņemšanu citām nozarēm - veselības nozares reformai, policistu algām, kā arī izglītības reformai kopumā.

Ministru prezidents aicināja saprast, ka patlaban nav iespējams atvērt budžetu un paredzēt finansējumu.

Kā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par likumprojektā "Par valsts budžetu 2017.gadam" pedagogu darba samaksas reformas ieviešanai plānotā finansējuma sadalījumu pa attiecīgajiem resoriem" norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), 1.septembrī tika sākta jaunā pedagogu darba samaksas modeļa īstenošana arī augstākās izglītības jomā, kas radīja būtisku ietekmi uz kopējo augstākās izglītības finansējumu.

Lai nodrošinātu augstskolu pedagogu atalgojuma pieaugumu saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem pedagogu darba samaksas noteikumiem un vienlaikus saglabātu valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu pašreizējā līmenī, 2017.gadā papildus nepieciešami pieci miljoni eiro, 2018.gadā - 3,67 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 7,36 miljoni eiro.

IZM vēlējās, lai jautājums par papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršanu augstākajai izglītībai jaunā pedagogu darba samaksas modeļa nodrošināšanai 2018.gadā un turpmāk tiktu lemts likumprojekta "Par valsts budžetu 2018.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu nozaru ministriju jaunajām politikas iniciatīvām.

Kā ziņots, Latvijas Studentu apvienība (LSA) vērsusies Saeimā, pieprasot rast iespēju nākamā gada budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, lai nebūtu jāsamazina valsts finansēto studiju vietu skaits.

Iepazīstoties ar valdības atbalstīto 2017.gada valsts budžeta paketes likumprojektu "Par valsts budžetu 2017.gadam" un tā paskaidrojumiem, LSA neatbalsta iepriekš sagatavoto piedāvājumu, kas skar augstāko izglītību. LSA ieskatā nav atbalstāms piedāvātais variants - IZM padotībā esošajās augstskolās 2017.gadā samazināt valsts finansētās studiju vietas par 3559 un līdz 2019.gadam (ieskaitot) - par 5457.

Veicot aprēķinus, LSA secināja, ka piedāvājums ir samazināt valsts finansētās studiju vietas tuvākajos trīs gados kopā par 5457, kas esot saistīts ar noteikumiem par pedagogu darba samaksu, kas paredz darba samaksas palielinājumu arī augstskolu akadēmiskajam personālam, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams papildu finansējums. LSA uzskata, ka pozitīvi vērtējams, ka arī augstskolu akadēmiskajam personālam plānots atalgojuma pieaugums, bet to kategoriski nedrīkst nodrošināt uz augstākās izglītības pieejamības vai kvalitātes rēķina, samazinot valsts finansētās studiju vietas.